šodien
Ziemassvētkos es neapsveicu gandrīz nevienu. tāds egoisms.. bet labi. ir labi! man patīk. katrā ziņā, labāk kā darīt ko ķeksīša pēc. bet ne par to ir runa

šodien es uzdāvināju šokolādi, vaska sveci un laimīti. un vēl kartiņu. man uzdāvināja piparkūkas, laimīti, mandarīnus, ingveru, sauju "fortūnas" konfekšu, pāris mājas ābolu un pie kanēļa mizas cieši piesietu zīmīti "Mis Labākajai! Nopietni - labākajai". paciņa bija tā aizsaiņota, ka atvēršanas procesā sāku smieties.

un es nebiju ne apsveikusi, ne apsveikta Ziemassvētku dienā. tikai šodien. tik viegla nepiespiestība.. tik patiesa! neteikt lieku, bet teikt visu, kas uz sirds, kad IR, kad VAJAG, kad gribas eksplodēt

tas viss, protams, jauki, mīļi. nu tā. bet tūlīt pēc http://twitpic.com/7z1skm izlasīšanas uzrodas tā "cik gan ļoti vairāk var priecāties par to, kas tev ir" sajūta, un gribas dalīties. "Mēs priecājamies par tuviniekiem, kuru pasniegtās zeķes varam saiņot vaļā gadu no gada. Ceram, arī Jūs!"
- tas iegūst jaunas, svaigas un pavisam noteikti mūsdienīgas krāsas


šovakar brīnišķīgi sakārti zvaigžņu vizuļi kokos, arī krītošu zvaigzni noķert vēl var, vai vismaz pavadīt skatienam, mazliet aizlidojot līdzi. sadegot tai priekā. romantiski