Ārprāts, cik labi Zappa skan vinila versijās. Izrādās, ka albumam "Sleep Dirt" (1979) vinila versijā nav vokālu. Kas ir pat labi, jo reizēm jau nogurdina tas B-filmu stila trashy/weird humors tekstos. Ievadgabals "Filthy Habits" dod to sen neizjusto sajūtu, kad jauna, nedzirdēta mūzika tirpina apziņu. Viens no skanējumā tumšākajiem Zappa gabaliem arīdzan.

Kā arī apstiprinās ilgstošas salīdzināšanas rezultāts - vienīgā atšķirība starp augstā kvalitātē saciparotu vinilu+kvalitatīvu ārējo skaņas karti un fizisku eksemplāru ir...albuma vāks. Tik un tā tie vāki un plāceņi patīk vairāk, jo vismaz kaut kas reāls ir.


Derētu vēl viens tumšais alus, bet būs jāiztiek ar mūziku. Ārā tumšs (nav ielu apgaismojuma, haha) un otru reizi tur atgriezties negribas.