Ak, Ukraina, Ukraina... Tāda sajūta, ka tas notiktu tepat blakus, tādā attālumā kā līdz Rīgai. Kā pareizi piezīmēja kāds paziņa internetos - tā ir sugu cīņa. Neticami izdzimteņi pret vienkāršiem cilvēkiem, kuri tikai grib dzīvot kā cilvēki, nevis saņemt šāvienu sirdī vai vienvirziena ekskursiju uz mežu ar maisu galvā par uzdrīkstēšanos skaļi pateikt, ka vara ir kropļi, kas viņus apkāš visos iespējamos veidos, padarot pretlikumīgo par likuma aizsargāto utt.

Ja man būtu tā plate, tagad būtu jāpaklausās Black Sabbath - Paranoid albumu, es iedomājos, cik jaudīgi tam jāskan. Kā reiz sākas ar dziesmu par tādas sugas pārstāvjiem. Nolādētā necilvēku rase, kas viņiem ir ar to savu varas māniju un kontroli. Visu vēsturi bīda bez dvēseles dzimušie.

In other news, visu nakti lasīju grāmatu, kuras darbība risinās uz Berlīnes mūra krišanas fona, pašam mūrim atrodoties citā kontinentā. Tāda patīkama sajūta, ka laikam atkal varētu būt kārtīgāk iegrimis tajā lasīšanā, ja jau nezinu, ko tagad lai lasa nākamo, tik daudz variantu.