Tāds zivjains rīts. Tas ir tā - man ir tuncis eļļā un maize ar visādām sēkliņām un to gabaliņiem. Kaķis dus uz sarkana spilventiņa, bet tauta apkārt joprojām pamazām mostas no vakarnakts esības svētkiem (lasīt - dzeršanas, jo mēs tikai gribam izklausīties smalki. un otrā iekavpiezīme, jo man šorīt patīk interpunkcija: ja tu svini gandrīz katru dienu - tev ļoti patīk būt, vai arī tu vienkārši vairs to nevari izturēt?), kuros bija arī lietus un Depo kā tajos "senajos laikos" (un vēl - ja tu astoņpadsmit gadus atceries kā kaut kādu tālu pagātni, tu paliec vecs, vai vienkārši iedomājies, ka tā?).
Par to Depo - pirmo riezi redzēju grupu Strong Mint, un tas izrādījās kaut kas neticams. It sevišķi, kad krietni nepilngadīgā izskata vokālists dziedāja House of The Rising Sun ar tādu dvēseli un enerģiju kā krietni dzīves pieredzes bagātaks mākslinieks, gluži ar to izteiksmi kā skan I Put A Spell On You labākajās versijās. Šai grupai būs jāpaseko, jā. Un, protams, Medieval Child kā otrā grupa aiznesa vakaru līdz pilnībai.

Un, jā, cilvēkiem, kas savās galerijās un dienasgrāmatās par notikumiem un cilvēkiem pieraduši rakstīt šādi:
"es biju @Depo ar @manskrutaisdraugsirtwitterii un @meskopadzeram un darījām #kratitmatus pie @StrongMint" ...ejiet @dirst. Jums Orvela #newspeak pie durvīm klauvē.