Viss nav viens. Ir labais un ir ļaunais. Un tie nav savietojami. To savstarpējā spriedze ir šī pasaules pieredze, kuru mēs šobrīd ciešam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

spriedze ir nenoliedzama.
es vairaak sliecos domaat ka spriedze rodas dalot - liidziigi kaa ar atomiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, spriedze nav atkarīga no tā, ko mēs te tagad dalām vai nē. Fakti un ideāli ir krasā, cilvēkam nesamierināmā pretrunā. Cilvēka spēkos ir tikai divi varianti - atteikties no faktiem vai atteikties no ideāliem. Tie, kam dargāki ir ideāli, atsakās no sapņiem un aiziet neauglīgā fantāzijā/ārprātā, tie, kas augstāk vērtē faktus, kļūst par aukstiem, ļauniem ciniķiem, kas cenšas noliegt visu, kas varētu būt radies ārpus "visvarenā" intelekta.
Lai samierinātu šo spriedzi, ir jālūkojas tālāk par cilvēkam iespējamo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

taisniiba jau sanaak. tik nahuj mekleet neispeejumu risinaajumu pashu radiitam ideotismam?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā. Neiespējami ir izveidot "visi visus mīl" pasauli, neiespējami ir atjaunot izmirušās sugas. Neiespējami ir iznīcināt radioaktīvos atkritumus. Neiespējami ir iznīcināt naidu, melus, viltu, skaudību, riebumu... Un to visu mēs ievāram. Un mēs to patiešām nevaram atrisināt.
Bet tomēr - mīlestība pastāv. Mīlestība darbojas par spīti visai tai vērienīgajai iznīcībai, kas raksturo cilvēku. Kamēr visi cilvēku centieni noved pie konfliktiem un iznīcības, mīlestība uzvar - sirds ar sirdi, viena pa vienai. Caur mīlestību darbojas Dieva spēks, kas atjauno, dziedē, mierina, izskaidro, iedrošina... Un viss nav viens. Dievs ir atsevišķs, grēks ir atsevišķs, un pa vidu - mēs. Grēks mūs ir sagrābis, bet, atzīstot, ka tiešām IR ļaunais un tāpēc IR arī labais (citādi mēs jau sen sen būtu cits citu nonesuši), mums paveras iespēja atklāt to, ka mēs pēc dabas esam ļauni un nevaram to mainīt - ja nu vienīgi iebraukt kreisā paštaisnumā un jau atkal braukt augumā citiem par viņu grēcīgo dabu. Neviens cilvēks nav bez grēka. Taču būtiski ir īstenot tās alkas pēc patiesības pāri alkām pēc atzinības, varas, baudas - jo patiesi patiesības meklējumi vainagosies ar to mieru, ko dod Dievs, kurš nav anonīms, bet kurš ir devis ne vien savu Vārdu, bet arī savu Dēlu. Un neviens, kurš meklē, netiks atstāts bešā. Kas meklē tas atrod. Klauvē, un tev taps atvērts! Jo visas šitās bēdas mums nav iespējams atrisināt pašiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti materiālistiska skatījums. Bet nevar taču ticēt Dievam,ja netic,ka ir iespējama dzīvotspējīga pasaule bez naida,utt.
Vai tad naids,varbūt pat radioaktīvās ielas,uttt.ir jāiznīcina-tad jau sanāk,ka ar naidu pret naidu? Karš.
Ar Mīlestības spēku visu par pārvērst.Aukstam akmenim ļaujot uzziedēt. Tas,protams,nav viegli,man reti izdodas,bet es ticu tam.
Mans Dievs ir Mīlestība,mūsu Tēvs debesīs. Bet tas,ko daudzi sauc par Dievu-man un daudziem citiem cilvēkiem(tādus zinu)-ir Absolūts,materiālās pasaules radītājs un viņam nav nekāda sakara ar Mīlestību.

(Reply to this) (Parent)