pilniigi sashkjiebies savaa paranojaa. zaudeejis jelkaadu ticiibu cilveeciskumam sludini "patiesiibas" no vergturu rokasgraamatas
yoga ir saatanisms, komunisms ir lamuvaards - tu izklausies peec 60 gadiiga amerikaanju plaanpraatinja.
man gribeetos paarmiit kaadu veseliigu vaardu ar tevi, bet vis kas naak no tavas puses smird peec sapuvushaam iekshaam.
veelreiz - piedod!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mmm.. pamēģini uzlasīt osamas rakstīto (gan te, gan arīpie jogas) vēlreiz un nedaudz mierīgāk, pieņemot, ka aiz konkrētā vārda slēpjas nedaudz citāda doma, kā tu to uzreiz uzbur savā galvā.

Es mēģinu pateikt, ka tu pārāk kategoriski uztver osamas teikto.

Vēljovairāk tāpēc, ka šie abi aizskartie temati ir ļoti sensitīvi un viens vārds, divām dažādām pusēm, it sevišķi, ja redz tikai burtus, ne mīmiku, žestus, intonāciju un nav gana laika un telpa domas izpausmei, var tikt tulkots dažādi.

Rezultātā domas virziens var būt līdzīgs, bet neprecīzās komunikācijas dēļ cilvēki saiet ragos. Esi mierīgāks. plūsti attiecībā arī uz citiem :)

(Reply to this) (Parent)

No lielākās daļas cilvēku es atšķiros ar to, ka apzināti dzenos vienīgi pēc Patiesības - nevis baudas, nevis slavas, nevis labām attiecībām. Es neļauju sev iestrēgt kādā no tām blakuslietām. Tā rezultātā es mentāli/informatīvi esmu izgājis cauri ļoti daudz kam un zinu, ko runāju - es nelietoju populāras frāzes, lai aizpildītu laiku, man rūp patiesība. Tāpēc, ja kaut kas no manis teiktā arī izklausās banāli - tas nav banāli, jo ir pa īstam. Ja kaut kas no manas puses izklausās gļēvi - tas nav gļēvi, jo esmu uz spēles licis ļoti daudz, lai beigu beigās saprastu to, ko saprotu tagad. Es Tevi saprotu, nepārproti. Viena lieta, ko esmu iemācījies pa šiem smadzeņošanas gadiem, ir tāda, ka tad, ja tu kādu nesaproti, tad viņam visticamāk ir taisnība. Un es atļaušos teikt, ka Tu mani nesaproti. Ja arī mani izteikumi reizēm izklausās pēc tāda defaulta (tas 60gadīgais amerikānis), tad droši varu teikt, ka runāju labu gabalu pa "spirāli" augstāk. Defaults ir tieši tas, no kā es vienmēr esmu centies izvairīties. Un es negribu te ieslīgt atsevišķā diskusijā, bet piemēra pēc piebildīšu, ka tā pati joga dzenas pēc defaulta - pēc ķermeniskā defaulta. Bet es esmu iemācījies (ar n-tajiem out-of-body, near-death u.c. tripiem), ka ķermeniskā (arī garīgi ķermeniskā - ja tas nesajauc valodu) orientācija ir strupceļš. Labi, bet ne par to!

Neatceros, kur to dzirdēju, bet kāds čalis stāstīja, ka viņš, būdams klinšu kāpējs, esot stāstījis kādam vecākam vīram, cik skaisti ir tur tajās klintīs, kādas ir sajūtas, karājoties virvītē pāri bezdibenim utt. Un vecais vīrs - šim par pārsteigumu - saka: "Kāpēc tu centies sevi nogalināt?"
Čalis pārsteigts: "Kā nogalināt? Nē, nē! Es necenšos sevi nogalināt!"
Bet vecais vīrs atbild: "Kad tu būsi tik vecs kā es, tu sapratīsi, ka centies sevi nogalināt."

(Reply to this) (Parent)