vīrieši...
man bija tik mierīgi. man bija viss skaidrs. man bija man aikdien aun mana enerģija. vis sbija labi.
un tad viss atkal sagriezās kajām gaisā. atbrauca vīrs un es vairs nesapratu, kas viņš ir - nekas, bijušais vīrs, esošais vīrs, iedomu tēls.

un arī tagad, kad viņš atkal ir aizbraucis, es netieku skadirībā par savām emocijām. nogurdinoši un izsūčoši. nav vērts par to domāt. šis, lūk, ir gadījums, kad domāt nav vērts. neko nevar izdomāt. bet sajūtu līmenī neko nevar saprast. es gribu atpakaļ to viengabalainību.sevī.

visapgrūtinošākais šajā situācijā ir vēlme pēc garīgas un fiziskas tuvības. tā emocionālā puse.

mēs esam tik nesaderīgi. un tomēr es pievelkos. ek, dzīve ir tik interesanta štuka. prāts un emocijas katrs savā ierakumu pusē. visapgrūtinošākasi, ka emociju un prāta pozīcija sik pa brīdim mainās vietām.

grr.. prātā ir bardaks. šis jautājums ir tik neskaidrs. labāk nedomāt. nedomāt, nedomāt, nedomāt. kas būs, būs. man nav jāspēlē spēlītes un jāizpilda nosacījumi, kā būtu jārīkojas...

lai upe plūst

(kāpēc ar mani viss ir tik sarežģīti?!?)