ir tik ljoti saapiigi, ka tad, kad esi zaudeejis visas iluuzijas un ticiibu otram, kopeejai lietai, izraadaas, ka tas otrs tevi miil. nezheeliiig, izmisiigi. taa, ka liekas, zeme zem kaajaam atveersies. bet tu staavi un nejuuti tam pretii vairs neko taadu, lai justos vienliidziigs. akmenis ir saacis ripot no kalna un atpakaljcelja nav. bet varbuut ir? liekas, ka viss ir tik tuvs un miiljsh. leikas,ka varu lidot pretii veeja spaarniem un tanii pasha abriidii apzinos, ka tie laikam tak ir tikai manai manii pashaa. shkjiet, ka sirdii ir viss, bet tomeer nav nekaa. Un es juutos vainiiga pie taa, ka vairs nejuutu, vainiiga, ka nesagaidiiju sho atziishanos. vainiiga, ka neredzeju taas acis un nesadzirdeeju vaardus, kuri bija meeghinaati teikt.

Ir tik ljoti zheel un tik ljoti saap par to, ka ir bijushas tik daudz saapes un paarpratumu, dusmu un aizvainojumu, ka tas viss ir sabojaajis iespeejamo. Ka es vairs neticu. Un man ir bail, ka pateisiibaa shobriid emsu apzinaati nosleegusies un tad, kad atmuukjeeshu sevi valjaa, buus par veelu - vinjaa buus izniikusi shii liesma, jo shobriid tak es leju ledainu uudeni tai virsuu....

Man ir TIk ljoti zheel, un es patieshaam nezinu uz kuru pusi iet...

un jaa, kas to buutu reiz domaajis, ka ES izdzisiishu, palikshu tik taala.

ar veesu praatu apdomaajot, es nebriinos, ka tagad ir taa ka air. ka es tagad esmu taa, kurai jaaluudzaas. Jo es laikam neemsu iztureejusi. Mna viss liekas nereaals. patiesiibaa es juutos slima. nespeejiiga uztvert reaalo pasauli.