nu taada nu ir taa civleeka daba, veelme tapt izlolotam, izmiileetam un apmiileetam liidz sirds dziljaakajaam stiigaam un tapt miileetam pa visaam reizeem i saudzeetam kaa taadam siicim, kam grib just to siltumu, to miilestiibu to jaukumu un iztapshanu vienkarshi buut tik smalkam kaa luuztosham stiebram i sajust to, ka ja luuziis, katomeer buus kaads, kas paturees i saliimees luztosho vietu kopaa un visbeidzot vienakrshi gribaasm, lai miil un, kad ir kas miil tad pasaule ieguust apvalku kas ir ne lozhu ne skjeepu necaurlaidiigs tik ruugtumam, kaa indei to ir pa speekam lauzt un saindeet liidz auglis sapuust un vienkarshi izzuud shis apvalks un sapuust ... bet pirms tas nenotiek un nevienmeer tas ir taa, tikmeer pasaule ir spozha un miilestiiba ir saarta un sirdi plostosha