karalisks un ievainojams
Viens no maniem atvaļinājuma laikā izdarāmo darbu patīkamiem punktiem bija beidzot kino noskatīties Melno Gulbi. Bet nekā, protams, ka viss sen nokavēts (tātad arī nevajag, esot pārspīlēts mākslinieciskās izteiksmes veids). Pārskatot piedāvājumu vienīgais, kas "iekrita" - Karaļa Runa. Tiešām gaumīgs un aizkustinošs gabals, kaut varēja sanākt diezgan banāli, bet viss labais dēļ aktieriem. Kad tev ir iekšā, bet kompleksu+nepareizas audzināšanas+pārāk lielo gaidu+iedzimtā stresa nenoturības (?) dēļ kkas tiek bloķēts, un jāiegulda liels darbs+cilvēcība, lai tam tiktu pāri.
(Vakar filma par Čārlzu un Kamillu, kkā pēdējā laikā pastiprināti sanāk ieskatīties karaliskās ģimenes peripētijās)