grope devās godaglās ar aronijām un amonjaka zābaku un es nesu tuvumā un tauvas lēja krastus desmit kilogramu svētā gara ar atvasi un krustu un tauta tauvas remdināja gremdināja lutināja stājās alvas zaldāts aumaļām pār galvu leca sikspārnis stulbs salutēja krauklis kaulējās ar baibu auklējās un ienesa strupasti tieši zemzaros un gaudoja sausi zari ar maniem paviljona vairogiem un taubes kunga strupā saskarsme bija manas paduses atbildējusi un krusteniski būtībā raudāja un gavilēja ar maisiem uz visiem iesmiem manas paduses bija garenas un traukos stulbi skanēja brīžiem ledājos aizērtas un tagad man bija vairs tikai skaitlisks burtiskums un tautas balss bija manas dziesmas atnesusi ar tautas balss verandām un gaumes lietas atspērās un skarbi lauza kaklu šaursliedēs un dusmīgi ravēja vagasun palodzes likvidēja kilogramīgos strostos un tautas balsis bija manas aizas un dega pagalēs