sienāži apkārt ir kā okšķeris kā orķestris kas paslēpies melmatainas sievietes rozā matos un tad kad tu viņai pajautā, kur te tualete, viņa samulst, atplaukst, pieklust, piepampst saslimst uz trīsdesmit sekundēm un tad piekodina izslēgt gaismu, kad paliek bail vai kad tukšā telpa piepildās ar ēdiena aromātiem nu kā tas mēdz notikt ēdnīcās, kad visa telpa ir viseriona elpa ne gluži un ne pārsvarā