tad atkal viens no tiem strēlniekiem man piekodināja nedarīt pāri maziem zirnekļiem un gaidīt, kad no manas paduses atbrīvosies slazdu tēraudi un grumbas pārklās zemi, jo tas bija mūsu miesās, kad mēs apstiprinājām draudzību ar gāgāniem un ačgārniem, bet druvas nepalika sausas, mēs tās apbērām ar stāvgrūdām pilniem gružiem un salāpījām skaistas betonetes tieši sev pa ceļam, lai tās nekad neķeras kājās un nedara mūs par kaunpilniem traipiem un traukiem.