es iegāju kakā un meži pacēlās stāvu jo man gribējās kakāt un es biju darināts no bērza tāss ar amuletu un amuru galda lampas pavēnī mūs atrada sakritušos mēs un manas iekaisušās nāsis naski gājām pie krišnas lai tas mūs aizved uz nekurieni un mūs no visām pusēm atdarināja kā zvēru putni mūs no galvas līdz kājām lamāja un es biju spēcīgs prātā bet nevarēju darīt to ar ritmisku sirdspukstu piesitienu jo manas iesnas bija no māla un man negribējās raudāt skaņā meža iežogojumā manas iekaisušās aumaļas bija un vienmēr gruzīšos sabirza no mums jau nevarēs paglābties un lūgsnas pret debesi skaistos apvāršņos nojumes graustos un sniegotās pelagejās perlamutrā pujenes