 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sestdienas rīts vilcienā:
Dziedoši horeogrāfi
Pilnīgi murgaina dungošana un mirstoša Sniegbaltīte Madaras izpildījumā, veicot piecus uzdevumus
Sektantiska sajūta klausot rektora norādījumiem
Sestdienas pēcpusdiena Gulbenē:
Zupa un spēles
Superfoto sesija
Aktieru improvizācijas bānīša stacijā un kaskadieru triki Uz bānīša
Sestdienas vakars atpakaļceļā vilcienā:
Supersadekorēti vagoni (krāsās, balonos u.c. uzpariktēs)
Horeogrāfu un aktieru priekšnesumi un improvizācijas turpmākā brauciena laikā
Tumbu, dīdžeja un nekontrolētas lēkāšanas vagons, kas draudēja noiet no sliedēm
Pilnīgi sirreāla paralēlās realitātes sajūta un Dita kā Valdis Dombrovskis ar lakatu galvā, jo tu nevari izdarīt pilnīgi neko tādu, kas izskatītos dīvaini
Sestdienas nakts/ Svētdienas rīts Alā un Imantā:
Mana un paralēli citu vēlme, lai pārējie šo nakti neatceras
Sajūta, ka 'Rolands' ir diagnoze (Ārprāts, viņa ir vēl ļaunāka par mani!)
Sava istabiņa, gulta un akvārijs ar guļošām un resnām zivīm
Tēja pilnīgi nepazīstamu cilvēku virtuvē ēdot viņu sieru un maizi
Svētdiena pie Maijas tantes 10 minūšu attālumā no manas pēdējās lokācijas:
Ļoti daudz nepazīstamu radinieku
Beidzot satikti sen neredzēti radinieki ar vēlmi viņus satikt vēl
Pārāk daudz brīžu, kad gribas rāpot pa sienām un seja nekontrolēti raustās, jo apkārt ir pārāk daudz cilvēku ar mērķi 'iegūt mūžīgu dzīvi Dieva valstībā'
Kompleksi par nevēlēšanos runāt publiski par sevi un bālo ādas krāsu (ņemot vērā manas tā brīža sajūtas, labi, ka es nebiju zaļa/nez kā Jūs izskatītos pēc 24h ilgas ballītes)
Mājas!! (Lai no rīta atgrieztos.)
Tags: atskaite
Current Mood: verī tīred
Current Music: silence at last
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nākot mājās no vilciena ļoti gribējās strādāt par skolotāju. Pat izdomāju, ko un kā darītu. :P
Tālāk aizgāja ķēdīte, kas ļāva man nonākt pie nojausmas, ka mana misija uz zemes [vismaz šinī dzīvē] ir palīdzēt cilvēkiem, wheather I like or not. Tas nav pret manu gribu, bet tas nav arī apzināti. Tā vienkārši sanāk. Un vismaz Man liekas, ka es viņiem palīdzu..
Kas tālāk pārvērtās ķēdītē, ka man izmisīgi vajag kādu, kas varētu palīdzēt. Man. [Un varbūt tas nav tik ļoti, ka nav neviena, kas varētu, kā tas, ka nav neviena, kas pārliecinātu mani ļaut palīdzēt.]
[And there is a reason I don't sleep more than 4h/night. Maybe I'll share it sometime.]
Tags: atskaite, miegs, muļķības
Current Mood: napoleoniš
Current Music: Priekā eju pie jums, priekā jādzīvo mums.. [all day long]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pirms minūtēm 40 atnācu no darba. Ietinusies vienā no b/d liliputu segām. Tie, kas vakar tusējuši, uztvēra mani kā savējo. Pārējie [kas, pēc manām domām, svētdienas rītam bija ļoti daudz, nesaprotu, ko viņi vazājas apkārt] skatījās uz mani tā, it kā sarkanā sega būtu apmetnis un es - kkāds neizdevies supervaronis. Bet mana nedēļas nogales krēslas zona sākās iepriekš. Kad pēc sešiem rītā tā arī neatskanēja solītais zvans, es sāku sarunāties ar modinātāju. Vairākas reizes. Un tad ar mani sarunājās neeksistējoši gliemeži un citi mošķi un uzmācās mirguļojošas egles.. Un tad es gāju ārā ar Hugo, lai aiznestu atslēgu meitenei, kas dežūrē šodien un kura vēl aizvien nav uztaisījusi sev jaunu pēc tam, kad iepriekšējās sakausēja. Līdz ar to - ir astoņi svētdienas rītā un jūs ziniet, cik bieži Madara ir augšā šajā laikā. Īpaši pēc trešās nakts pāris stundu [šoreiz ļoti caura] miega. Turklāt mamma solījās deviņos celties un tad kkas būšot jādara. So - do I even need to bother and go to sleep.. Can't quite figure out yet - am I really irritated or just extremely exhausted..
Tags: atskaite
Current Mood: ?
Current Music: it's too early for that
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Tik forši. Tikko ieklīdu mapītē 'Rakstiskās muļķības' un tur visādi labumi, tai skaitā mana vasaras sākumā veiktā eksperimenta dienasgrāmata. Dažas frāzes laikam varētu ierakstīt savā Quote's krājumiņā.
3.15 am 08.06.
It’s like flirting with that half-conscious state where you can’t quite tell what’s real and what’s just in your head. You’re kind of there but actually you’re not. You’re letting yourself to sleep. But just a little, so you wouldn’t actually fall asleep. You’re keeping yourself on an edge, giving precisely as much as will keep you coming back for it.
10:00 am 09.06
Oh, I just remembered. During the night I actually watched second and third Twilight movies. Not from the beginning till the end, but most of them nonetheless. And no-one has to know. And I Think I have swollen eyes.
9:00 pm 11.06
I’m no good in Anything. That’s right – No Good. I can’t write, draw, sing, do sports or even learn. Maybe, except for gathering music
4:20 am 16.06
Well, I guess I was born to be a total disaster. And if ‘God makes no mistakes’, I’m here just to be a living proof of this era’s ‘How Not to Do... Anything’.
3:20 pm 16.06
Two hours later and I’m like a broken alarm clock – turning on and off randomly.
Current Mood: melancholic
Current Music: Radiohead - Creep
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lūdzu, palīdziet man tikt vaļā no tiem simtu piecpadsmit aizbildinājumiem, ko darīt, kad negribas mācīties. Un mācīties negribas.. gandrīz visu laiku. Es kārtoju receptes, lasu visādas grāmatas par visādām nodarbēm, ko darīt, kad jāizvairās no skolas uzdevumiem, taisu ēst, domāju kā taisīt plānus, eju ārā, meklēju un klausos jaunu mūziku kā datorā, tā TV, nogurstu.. Īsumā: es daru visu, izņemot to, kas man tajā brīdī jādara. Izglāb draugu..
Tags: help
Current Mood: gaistošs, nenoteikts
Current Music: Linkin Park - Rolling in the deep [cover]
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Diemžēl neieviesu dienasgrāmatu notikuma laikā, kas būtu bijusi lieliska ideja. Bet te nu būs - Īsais kurss Madaras '11 gada vasaras izskaņā.
1. Cilvēki forši, dažādi un smieklīgi. Draudzīgi un atvērti. [Varbūt Kārlim gāja grūtāk, but he did it eventually.] Bijām mainīgā skaitā, bet līdz beigām izdzīvojām divpadsmit, no kuriem trīs - arī organizatoriskais spārns. Plāni katram citādāki, bet kaut kādā veidā līdzīgi. Cilvēki gadījās arī tādi, kas iedvesmoja uz vēlmi iemācīties, piemēram, zīmju valodu. Nav sliktu vārdu ne par vienu. Katrs bija maza daļiņa no lielāka simbiotiska organisma.
2. Telšu pilsētiņa jeb Kūņotava pārdzīvoja daudz un dažādas aktivitātes, sākot ar divdomīgiem mājieniem naktīs, "Kur tu teci gailīti" no rīta, karstu sauli dienās un plūdiem jebkurā diennakts laikā, un beidzot ar varžu, ķirzaku, zirnekļu, suņu, lapsu un darba brigādes uzbrukumiem. Mums pat bija savs Everests, kas tika gan iekarots neskaitāmas reizes, gan apgānīts, gan visādi citādi izmantots.
Gulēšana Kūņotavā - stilīga. Mana telts puse bija īsta kartupeļu vaga, kurā saklātas kā segas un palagi, tā mana telts biedra bikses un jakas. Starptelšu komunikācija un sadarbība jebkurā laikā garantēta. Bet vēl īsti neesmu izdomājusi, vai tas man ļāva gulēt drošāk, vai tieši otrādi.
3. Ēdiena bija neiespējami daudz un mums pat bija plāns likt izkārtnes, kas vēstītu par brīv-ēdienreizēm 9:00; 14:00 un 19:00. Ar tualeti gan bija tā pašvakāk, bet līdz nedēļas beigām bija vairākas taciņas.. Pļava pacieta gan drēbju žāvēšanu, gan pusdienslaikus, gan zobu tīrīšanu. Divreiz pat tikām uz pirti, pārējā laikā Aiviekste tapa par mūsu un mūsu drēbju labāko draugu, un pēc 10 minūšu ilgas ūdenszāļu mētāšanas pat vairs nebija auksti.
4. Padarījām labus darbus. Bijām pansionātā, kur briesmīgi dziedājām dziesmas. [Ko var gribēt pēc trīs naktīm teltīs, lietū un Aiviekstē..] Tīrījām grāvi, vācām kritušos kokus, mācījāmies pļaut ar izkapti, špaktelējām un betonējām, rīkojām dolomīta ballīti, līdām aizdomīgos pagrabos un beigu beigās pieradām pie tik briesmīga paskata telpām, ka mazi puisīši bailēs izsprāga no tām kā korķi, kamēr mums tas viss likās normāli. Sadzīvojām ar nezināmas izcelsmes zilumiem, nobrāzumiem un pušumiem, kas beigu beigās bija parasta ikdienas sastāvdaļa. Tāpat kā černobiļas-rīta-pampums.
5. Protams, neiztikt arī bez 'inner jokes', ko, diemžēl, grūti izskaidrot pat sev. Bija gan džudo diena, gan "What, what (in the butt)", gan 'kas, ar ko, kur, utt.' vakars, kad puse vārtījās pa zemi, gan slimīgas fotosesijas ar no tām izrietošām sekām.. Šī sadaļa tika sīki pierakstīta Alises rokrakstā uz lapiņām, kuru saturu es ceru reiz ieraudzīt.
6. Un, protams, Sekta. Tā ievilka mani un es nekur neaizbraucu, tā ievilka Kārli un Arni, kuri arī nekur neaizbrauca. [Pēdējais pat brauca atpakaļ pēc dienas Liepājā.] Tā ievilka Visus. Tā lika izdomāt reklāmas rullīšu scenārijus un vizualizēt viņus prātos. Tā lika kalt plānus kā iededzināt paliekošas zīmes uz ādas/galvas. Tā lika apsvērt daudz un dažādus trakus nākotnes plānus, sākot ar jaunām nometnēm un projektiem un beidzot ar atvadu ballītēm.
Secinājums: 7 dienas ar saviem desmit cilvēkiem nekurienē ir ļoti nogurdinošs, bet arī ārkārtīgi iepriecinošs process. Pēdējās dienās gribas tikt no viņiem prom, jo tik ilgi neesi bijis viens, bet tajā pašā laikā esi tik ļoti pieradis pie viņiem, ka šķiet - aizbrauksi mājās un būs vajadzīgs laiciņš, lai atkal pierastu pie tā, kā ir bez. [It's a good thing I don't attach to people so easily.]
[Un pat ja ar visiem nesanāks turpmāk tikties..]
Paldies Aijai, Evitai, Elīnai, Danai, Lielo strādnieku brigādei un vietējiem brigadieriem, arī Aņai un pēdējās dienās - Laurim, kurš spēja pavest savā mašīnītē deviņus cilvēkus, kad likās - pret kalnu stumsimies, Matīsam, Tomam, Alisei, Evai, Arnim, Kārlim un Ievai par nedēļu bez [p]ārējās pasaules un nepieciešamības pēc tās. :)
Tags: atskaite
Current Mood: patīkams nogurums
Current Music: Sasodītas muļķības
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
