gribas ievilkt gaisu un ar izelpu iztiiriit visu. izelpaa ielikt jau kaitinoshi ieilgusho nelaimiigumu un sajuutu, ka tik daudz kas dziivee ir sabojaats, ielikt tikpat kaitinosho un absoluuti nejeedziigo veelmi paarlekt rudenim un ziemai. un tad, kad es buushu izelpojusi, ieskatiities pirmajam sveshiniekam aciis un uzsmaidiit, jo varbuut buus palicis viegli. varbuut taa nav izelpa, bet akmenji uz sirds un vitamiinu truukums. un visticamaak, miilestiibas truukums.