šeit dzīvo m.

guļot gultā es varu skatīties uz piesnigušajiem kokiem , kas šīs nakts sniegotajā debesīs izskatās dzelteni. žēl, ka man nāk miegs, es varētu skatities visu nakti.

indeed.

mazliet pilna mazu satraukumu.
es jutos kā staigatu pa stikla lauskām, un ik pa brīdim jutu kā tās ieduras manās kailajās pēdās.
es neatceros sevi tik tramīgu. nekad.
tas dzīvei piepilināja nelielu devu adrenalīna, un vienlaicīgi -lēni, bet spēcīgi rīvēja mani no iekšpuses.
es biju kā trauks, kurā pa pilienam vien krājas ūdens.
sajūtas, domas , pārdomas, lēmumi, viss krājās manī.
tagad es vēlos dzīt un izžūt.


[i]
es iemācījos , ziemas vakarus pārvērst par zvilnēšanu zem savannas kokiem,saulrieta laikā. [/i]

"Pasaules plaisa iet caur dzejnieka sirdi."
/ H.Heine/

sava taisnība jau viņam ir.

When I'm bored I stand in the corner of my room and pretend I'm a carrot.

klausies :
Edward Sharpe & the Magnetic Zeros - Home

tur šodien esmu es.

sadurstītiem pirkstiem tu sēdi pie atvērta loga. redzi kā dubļos noslīkst asiņaina poga. [..]

un gribas izdarīt kaut ko lielu, bet šoreiz citādāk. ne sev.
egoismam samazinātas robežas.
un tomēr, sēžot savā trīcošajā miesā es sajutos tik mazs.
mazs tev un ari sev.
kā pasakās par prinčīem baltajos zirgos , kā filmā ar laimīgām beigām es ieritinos tev blakus un stāstu par sniegu ,kura nav. par to ilgi kāroto - ceturto, trīskrāsu sniegu un par vārdiem, kas piesalst pie lūpām.

pļava, viena no tām , kuras par lētu naudu pārdeva daudzus desmitus gadu atpakaļ.
viena no tām , kas kaimiņos putekļainajam ceļam, kas ved uz nekurieni. tā, kur vēl nesen ,tik gadus 14 atpakaļ ganījās govis.
lieliska vieta, lai atbrīvotos no - , "es nekam nederu rītos".


histēriskie kliedzieni nesniedzas līdz kādām dzirdīgām ausīm, tu kliedz līdz bezspēkā saļimsti starp asajām nezālēm.
paralēli kliedzieniem no acīm krīt asaras, tu raudi līdz kļūst slikti, rodas vēmiena reflekss pašam no sevis.
drēbes no miesas tiek norautas ar necilvēcisku riebumu, ar prieku tiek rīti putekļi, kas rodas kādam retam gruzovikam aiztraucoties nekurienes virzienā.
laiks rit , bet joprojām nekustīgi guļot zālēs un nezālēs , gribas no visa spēka sevi triekt zemē. aiz riebuma pret sevi, aiz naida.
Neviens to neredzēs, to nedrīkst redzēt, viss paliks starp tevi un izmīdīto pļavu, piekliegto gaisu, ikdienas pierastība turpinās.
Paldies par nedalīto uzmanību, daba.
dzīvē jau viss iet tik uz augšu , laime smeļas mutē ,kā grimstošā kuģī ūdens , bet tomēr, sevi vienmēr gribas labāku. Nemākulība un iegribas , tik n e v a j a d z ī g ā s prasības , liek aizrīties pašam ar sevi, pašam ar savu prieku.

ar bomi pa pieri, bērnam


pirmdiena, 3:40 (2009.gada decembris)

iekšējā parliecība liek iztīrīt savu virtualo dzīvi līdz pēdējam.
viss liekais jāizdzeš, lai paliek tika tas , kas ir patiesi mans es.

-diemžēl man ie iestājies radošais pārtraukums, negribēts. visas manas sajūtas krājas un krājas manā miesiskajā telpā, bet taustāmā veidā tas netop.
uzmetas zosāda, dziļa ieelpa, tikpat dziļa izelpa. un tas ir viss kā es izsaku savas sajūtas.
un tieši izelpas brīdī es mīlu.
vēl vairāk.

tieši pēc tik ilga laika es planoju pamosties.
otrā nakts vientuļnieces statusā, bez vīrieša klātbūtnes.
snow patrol- Set The Fire To The Third Bar (uz skumjas nots aizmigt vieglāk)

runāt ir labi, ja valoda raisās aiz laimes ,ja tā rit viegla un dzīva (..)
/remarks/

krītu atpakļ, lai atkal būtu jākāpj uz augšu.
no jauna.
es atkal esmu pašā tuneļa sākumā un Tu esi mana gaisma tā galā.
jutu, kā manas emocija un jūtas, kas raidītas Tavā virzienā , atsitas un sašķīst pret Tavu uzcelto mūri.
klusēšana sašķaida.

pēc trīs gadiem, Tu atkal esi mans izaicinājums.

2:27 - rakstot es sapratu, ka klusums man nevis palīdz, bet ļoti nomāc. sajūta ir kā dzelzs kastē ieslēgtai. mūzika šo kasti izkausē.
man vel ir palikusi tikai pusoutra glezna un nobegums līdz finišam.

2:44 Chimacum Rain-Linda Perhacs

2:56 Sigur Ros - Hoppipolla

3:14 sniegs, kas aizmidzis uz palodzes, patīkami atvēsina
es jau esmu pie pēdējas gleznas. (ceru, ka tā būs pēdējā )

3:38 pabeigšu "Sv. Antonija Kārdināšanu", nobeigums, būs jāatstāj rītam, acis smagas smagas.

3:44 nosakan sigur ros - vidrar vel til loftarasa, tiek apēsts ābols, saglabāts darbs, saklata gulta un man betonsmagais ķermenis tiek novietots horizontali, lai ļaututam 6 stundas atpūsties. to var, jo šodien jau ir sestdiena.

p.s zināji, ka zilonis sava snuķa dēļ tiek uzskatīts par fallisku būtni?
p.p.s fiziski dur ribās.

man šeit gribas ierakstīt ko gudru, bet šonakt es gudra neesmu. man galvā figurē tikai konfūcisms un budisms,kas konkurē ar Dalī simboliem.
auksta jogurta dzeršana liek ķermenim trīcet.

Prostitūtas pārdod savu miesu, bet akteri savas dvēseles.

ko , lai tādos brīžos dara?
-apēd mandarīnu un atvertām acīm gaidi Ziemassvetkus.

ja, kads man dzimšanas dienā uzdavinās sniegu, tādu, ka var uzcelt sniegavīru, nošļūkt ar plēvi pa kalniņu un pikoties, es būšu laimīgakais cilvēks.
(to es laikam lūdzu katru gadu)

"það besta sem guð hefur skapað er nýr dagur
fyrir okkur"


"the best thing god has created is a new day
for us"

"Zeme,uniforma un apakšā mazliet dzīvības".

"okeāns šķērso mani
tu krastā zivtiņas gani
un sapņo par pamošanos
no ikdienas rūpēm"
(Turlajs)
tik patiesi, ka patiesāk šonakt nemaz nevar būt.

šis vakars uz skumjas nots. bet priecīga skumja. jo man ir sirds un jūtas-pret Tevi.
es gribu sniegu.
viss.



- ludovico einaudi playlist.