šeit dzīvo m.

sadurstītiem pirkstiem tu sēdi pie atvērta loga. redzi kā dubļos noslīkst asiņaina poga. [..]

un gribas izdarīt kaut ko lielu, bet šoreiz citādāk. ne sev.
egoismam samazinātas robežas.
un tomēr, sēžot savā trīcošajā miesā es sajutos tik mazs.
mazs tev un ari sev.
kā pasakās par prinčīem baltajos zirgos , kā filmā ar laimīgām beigām es ieritinos tev blakus un stāstu par sniegu ,kura nav. par to ilgi kāroto - ceturto, trīskrāsu sniegu un par vārdiem, kas piesalst pie lūpām.