urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lvšeit dzīvo m.un viņai reizēm gribas, ko teikt..un viņai reizēm gribas, ko teikt..madlena_s@hotmail.comm2025-08-03T18:45:14Z2025-08-03T18:45:14Zurn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:734342025-08-03T19:38:002025-08-03T19:38:002025-08-03T18:45:14Z2025-08-03T18:45:14ZKā lai saliek pēdējos pāris gadus vienā koferī. Man visu laiku šķita, ka man ir maz mantu, līdz brīdim, kad vajag to visu salikt kastēs un koferī.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:731022024-11-04T22:42:002024-11-04T22:42:002024-11-04T21:05:05Z2024-11-04T21:05:05Zak manu dieniņ, izskatās, ka vairāk kā gadu te neesmu neko rakstījusi. kauns un negods. <br /><br />sēdēju vannā un domāju. ir sajūta, ka visu laiku kaut kas notiek un tajā pašā laikā viss vienkārši stāv uz vietas. Sajūtu līmenī man šķita, ka šobrīd jau es būšu vismaz ar vienu kāju dzīvē uz salas, bet es pat zobu birstu tur vēl neēsmu atstajusi. Kas mani bremzē? No kā man bail?urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:728342023-09-12T19:08:002023-09-12T19:08:002023-09-12T16:32:10Z2023-09-12T16:32:10Zatnācu atzīmēt, ka 405 by Chief ir mans šīs vasaras hits ( tas, nekas, ka septembris, man joprojām škiet, ka ir vsara)<br />man liekas, ka šī dziesma smaržo pēc jūras un saulrietiem dzimatja ciemā. <br />a kas jums šovasar silda sirdi?sestdienas nakts piezīmesurn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:725202023-05-21T17:08:002023-05-21T17:08:002023-05-21T14:43:03Z2023-05-21T14:43:03Zšķiet tik interesanti kā strādā kosmoss, nejaušības vai jebkas cits, kas lika mums satikties. vakar aizgājām paskatīties hokeja spēli. pēc spēles palikām uz "afterparty" un pēdējās dziesmas laikā sākām sarunu ar diviem slovākiem.<br />trīs teikumus vēlāk gan mums, gan viņiem šķita pašsaprotami, ka tālāk dosimies kopā. lai kur tas arī būtu. <br />dejas, sarunas, smiekli un sajūta, ka esam pazīstami jau sen. <br />"balles beigās" mēs stāvējām VEF tilta vidū un skatījāmies saullēktu. visi bija priecīgi būt šajā laikā un vietā, lai cik random tas būtu.<br />tieši tik vienkārši. <br /><br /><br />"the beauty of meeting strangers" ir tas, kas raksturo manas sajūtas par šo nakti.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:723112023-01-25T19:38:002023-01-25T19:38:002023-01-25T18:12:52Z2023-01-25T18:12:52Zsatiku viņu.<br />pieaugušo dzīve ir skarba un mums bija tikai 45 minūtes. <br />Sēdējām viens otram pretī, runājāmies. es skatījos uz viņu un sapratu, cik ļoti patiesībā man viņa pietrūka. <br />Vienu brīdi jutu, kā trīc lūpa un riju asaras, bet nē.. es neko neteicu. Savācos un izlikos, ka viss labi. <br />Atbraucu mājās un nesaprotu, kas tas bija. kas tās par sajūtam?urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:719422022-12-03T18:37:002022-12-03T18:37:002022-12-03T21:12:47Z2022-12-03T21:12:47Zatvēru cibu, lai uzrakstītu kā jūtos, kas jauns. <br />jau vairākas stundas nekas jēdzīgs nerakstās. <br /><br />īsumā: <br />vakarnakt nevarēju aizmigt. <br />nemierīgs prāts un visu laiku bija sajūta, ka kaut kas nav labi un man Viņam jāuzraksta, jāpajautā "are you ok?!"<br />lai kavētu laiku sāku tīrīt telefona atmiņu un uzdūros video, kur viņš man atzinās mīlestībā, video, kur viņš man dzied, video, kur mēs dejojam pie ugusnkura..<br />un tad es sāku tīt atpakaļ visu, kas pa šo laiku noticis.<br />atradu ierakstu te cibā. <br />2019. gada 29. jūlijā es biju pārliecināta, ka tā būs pēdējā reize, kad mēs tiksimies. <br />kosmosam bija citi plāni. <br />un tagad brīžiem ir sajūta, ka mēs dzīvojam kādā Rozamundes Pilčeres romānā. <br />brīžiem. <br />dzīve iet uz priekšu, bet kad tiekamies ir sajūta, ka mēs mēģinām iepauzēt pārējo pasauli un saprast, kas notiek mūsējā.<br /><br />šorīt saņēmu atbildi "..not really, same old battles with myself"<br /><br /><br /><br /><br /><br />ceru, ka man būs biežāk ko teikt cibai.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:718882022-07-06T19:30:002022-07-06T19:30:002022-07-06T17:06:36Z2022-07-06T17:06:36Ztikko pamanīju, ka ir pagājis gandrīz gads, kopš pēdējā ieraksta. jāsāk ticēt omei, kas saka, ka uz vecumu laiks paskrien daudz ātrāk. <br /><br />bet vispār es ienācu te pačīkstēt, ka pēdējā laikā aizvien biežāk aizdomājos par Viņu. Mūsu pirmo vasaru, rudeni katram savā laika zonā, mūsu otro vasaru un vispār visiem jūtu un sajūtu mudžekļiem, kas bija. <br />Nezinu kāpēc, bet tieši tagad gribas ar Viņu parunāties.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:715892021-08-24T19:10:002021-08-24T19:10:002021-08-24T16:12:06Z2021-08-24T16:12:06ZJUL. 28TH, 2020 - rakstīju, ka pietrūkst klinšu un pastizzi brokastīs. <br />vēl 5 dienas un būs klintis un būs pastizzi. <br />viena soma, vienvirziena biļete, viens kompanjons. <br />sasodīts, kā iekšās viss trīc aiz satraukuma. priecīga satraukuma.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:713822021-05-10T10:10:002021-05-10T10:10:002021-05-10T07:10:31Z2021-05-10T07:10:31Zhallo! <br />Kā jums iet?urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:706992020-09-20T19:28:002020-09-20T19:28:002020-09-20T16:48:12Z2020-09-20T16:48:12Zsēžu uz balkona, pie miesas jau ķeras rudens, mazliet vēsi.<br />kūp cigarete. un es baidos, un sabēdājos. <br />un ja nu tā bija klātesamības eiforija un tagad, katram esot savā laika zonā, viss būs pa vecam? <br />man lūdzu vēl kopīgas naktis zem zvaigžņotām debesīm.kadrs no Mamma Mia 2urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:706192020-07-28T23:38:002020-07-28T23:38:002020-07-28T20:59:26Z2020-07-28T20:59:26Z-Not just like that! <br />-Here on island, everything just like that. It's the path to happiness. You think too much, you get unhappy. (..) <br /> <br />un nevar to izmest no galvas. <br />pietrūkst klinšu un pastizzī brokastīs.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:702282020-05-17T17:54:002020-05-17T17:54:002020-05-17T14:57:19Z2020-05-17T14:57:19Z282 dienas. <br />282 smaidi.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:698512020-03-15T15:28:002020-03-15T15:28:002020-03-15T15:06:05Z2020-03-15T15:06:05Zjau vakar gribējās uzrakstīt, ka man viņa pietrūkst. ļoti pietrūkst. <br />un pat nevajag, lai viņš ir klātesošs, pietiktu,ja mēs telefoniski parunātos tik pat bieži kā iepriekš. Vai viss jau būtu izrunāts?<br /><br />*nopūtiņaurn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:696102020-01-14T21:45:002020-01-14T21:45:002020-01-14T21:13:15Z2020-01-14T21:13:15Zšī ir tā drošā vieta, kur var pačīkstēt, kad paliek mazliet skumīgi. <br />ko darīt, ja iekšās ir tukšums, bet ik pa laikam uznāk dusma?urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:691272020-01-05T16:39:002020-01-05T16:39:002020-01-05T15:01:09Z2020-01-05T15:01:09Z"Light shall break and bring a bright sky."urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:689082020-01-05T12:20:002020-01-05T12:20:002020-01-05T11:07:54Z2020-01-05T11:07:54Zapsēžos uz grīdas, nolieku priekšā PC un meklēju īsto backgraound mūziku, lai sāktu rakstīt šo. <br />un iesprūst sakāmais. <br />tik daudz emociju vienlaicīgi. <br />prieks, skumjas, saviļņojums, apjukums, nogurums. <br /><br />jā, es esmu egoiste un beigu beigās man vajag brīvu telpu un gaisu.<br />un vispār man vajag citu vidi ilgāk par nedēļu. <br /><br />šķiet, ka viss beigu beigās beigsies ar salauztu sirdi. ne man. <br /><br />ja saņemšos es pastāstīšu, kā viss notika...urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:686752019-12-03T10:22:002019-12-03T10:22:002019-12-03T09:28:29Z2019-12-03T09:28:29Zun te nu mēs esam pēc ~119 dienām. <br /><br />trijos naktī. <br />katrs savā pasaules malā. <br />viņš, manāmi iereibis, krata sirdi. <br />es, manāmi samiegojusies, mēģinu saprast, ko viņš saka. <br /><br />visu laiku balansējam starp laika zonām un ikdienu,<br />skaitām dienas līdz atkal pacelsim glāzes, par mūsu savdabīgo draudzību.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:685262019-11-18T10:31:002019-11-18T10:31:002019-11-18T15:06:28Z2019-11-18T15:06:28Znopirku milzīgu audeklu. sirds grib gleznot kaut ko lielu un melnu. <br /><br />meklēju otas, atradu vairākas mapes ar vecajām skicēm un darbiem uz mazajiem audekliem. <br />ou,ko tik es neesmu zīmējusi... un nemaz nav tik slikti kā uz to brīdi šķita. <br />vajag rāmīšus un nagliņas, lai var pie sienas pielikt. <br /><br />darbi top un krājas, un man nav tik daudz sienu, kur visu pielikt. <br />Varbūt, kaut ko laist tautās?urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:683472019-10-27T20:51:002019-10-27T20:51:002019-10-27T19:42:37Z2019-10-27T19:42:37Zīsumā par nedēļas nogali: <br /><br />I surrender myself<br />Into the arms of a beautiful stranger.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:680602019-10-16T13:54:002019-10-16T13:54:002019-10-16T11:03:29Z2019-10-16T11:03:29Z..bet sirdij tač' nevar pavēlēt, vai ne? <br />ja ar prātu viss skaidrs, tad, tas ko saka sirds ir pavisam cits stāsts. <br />vai ne? <br />VAI NE?my dear island..urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:677652019-10-09T10:05:002019-10-09T10:05:002019-10-09T07:22:02Z2019-10-09T07:22:02ZSkaitu dienas līdz aizbraukšanai un sajūta, ka braucu uz mājām. <br />Kaut tik uz nedēļu vai divām, bet uz mājām.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:673682019-09-08T18:46:002019-09-08T18:46:002019-09-08T15:48:23Z2019-09-08T15:48:23ZLabdien! <br />Mani sauc M. <br />Man reizēm ir ļoti bēdīgi un es netieku ar sevi galā. <br />Tad es braucu uz mežu lasīt grāmatu un vēlāk dušā raudu. <br />Es cenšos to nevienam neteikt, tikai anonīmi pačīkstu cibai. <br /><br />Samīļojiet mani <br />un<br />Paldies par uzmanību.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:672632019-08-20T21:39:002019-08-20T21:39:002019-08-20T20:00:35Z2019-08-20T20:00:35Zpāris ierakstus atpakaļ čīkstēju, ka pazudusi tā vēlme skriet mežā un bēguļot no savām sajūtām. <br />jaunkundzītei pietrūkstot melanholijas un "tas gruzis, kas palīdz i rakstīt, i gleznot"<br /><br />Nu sveiki! Gribēji? Dabūji. <br />Te nu es esmu pilnīgi saputrojusies pati sevī un vienīgais, ko man tā no sirds gribas.. ir lai ātrāk paiet 127 dienas un es varu pamosties kaktusu un klinšu ielokā. <br />iekšā ir sajūta, ka būs jauni sākumi.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:669912019-08-05T12:12:002019-08-05T12:12:002019-08-05T09:14:21Z2019-08-05T09:14:21Zi ordered daily dose of his laughs.urn:lj:klab.lv:atom1:horacijs_lv:667782019-07-29T11:45:002019-07-29T11:45:002019-07-29T13:28:19Z2019-07-29T13:28:19ZGoodnight kiss uz pieres un es zināju, ka nekas vairs nebūs kā agrāk. <br /><br />Pēdējās divas dienas manī radījušas tādu emociju kokteili, ka gribas tikai paraudāt un skriet mežā meklēt atbildes uz saviem jautājumiem. <br />Sasodīts. <br />Jūtos slikti par savām sajūtām, bet mēnesi ilgā dzīve mūsu mazajā burbulī, garās nakts sarunas pat pēc smagi nostrādātām dienām, dalīti prieki un dalītas asaras, nakts zem klajas debess, ugunskuram blakus sprakšķot, saullēkts pie upes, kopā sabristas slapjās kājas un vēl un vēl, tas viss liek sirdij sažņaugties priekā un skumjās vienlaicīgi. <br /><br /><br />Vēl 24h vienā laika zonā un es nezinu kad un vai vispār kādreiz vēl satiksimies. <br /><br /><br />Nekas nemainīsies un nekas vairs nebūs kā agrāk. <br />Kosmoss, es Tev uzticos.