|
Aprīlis 22., 2022
 | 22:58 Kategorijā "kāpēc bērni mani ienīst", pirms pāris dienām - Dž, ko jūs tur tam ķīmijas grantam pētāt? - Sēru savienojumus - Izklausās ļoti bēdīgi - ... - Man ir Barta "Sēru dienasgrāmata", jums iedot?
|
 | 09:26 citās ziņās, es vairs nespēju noparsēt jaunāko argumentu "liberālisms ir burtiski komunisms, tādēļ putins pareizi dara, mēģinot atjaunot psrs, lai cīnītos pret ideoloģisko totalitārismu"
|
 | 08:23 Ja mēs varētu ticēt taro, tad man jau kādas divas nedēļas (a moš i vēl ilgāk) apkārt danco iespējamība veidot Jaunu Brīnišķīgu Draudzību, un es šo nepamanu, ķēmstāds, es pat nezin' kā vēl vairāk atvērt savu sirdi tā, lai kunkuļiem neizšķīstu pa asfaltu
Lestata balsī Come out come out whoever you are
(Nu, līdz maijam good luck with that)
(Šis nav baigi nopietns ieraksts, ja)
|
Aprīlis 17., 2022
 | 10:53 Atcerējos, ka no rīta jānoslēpj olas, lai bērni var meklēt, biju tātad jau nopirkusi maisu ar visādām šokolādes olām un noslēpusi, lai neapēd pirms laika, konstatēju, ka viss jau ir forši, bet pati nevaru to maisu atrast :D
(Atradu, protams, bet jā, sen nebija bijis tā, ka es pati nodarbojos ar olu meklēšanu lieldienu rītā)
|
Aprīlis 15., 2022
 | 11:32 Bet vispār šis te karš etc mani ir reāli iesviedis tajā vietā, kur es varu būt ekstrēmi dusmīga uz cilvēkiem, par kuriem iepriekš būtu iecietīgi padomājusi tipa "lol kverplis, labi, ka neiekāpu". Tagad ar pūlēm apvaldos, nesākot nešķīsti lamāties un ņirgāties par to, ka cilvēkam prāts pilns ar sūdiem un ka nevar bļe vismaz muti pieturēt, lai negāžas akurāt ārā.
Jep, tas par Stankeviču (šodien), bet nav jau tā, ka citās dienās nebūtu citu.
Nu tāds pilnīgs "i'm done with this bullshit" iestājies, un arī sīkās ikdienas preteklībās saskatu to, kas notiktu kara apstākļos. Un pārtraucu pieņemt, ka cilvēki vienkārši ir neapdomīgi savos izteicienos, bet gan sāku pieņemt, ka cilvēki runā tāpēc, lai izmēģinātu, kā tas ir, un pēc tam varētu attaisnot sev to sūdu, ko ir darījuši, un vēl arī citiem pateikt "nu lol es tak visu laiku teicu, ka darīšu sūdu, un tad jums tas bija ok, tātad tagad arī jābūt ok", nē man nav ok.
|
Aprīlis 13., 2022
 | 10:53 "we don’t have to be afraid of dying, we have to be afraid of hurting each other"
/ Skuja Braden
|
Aprīlis 12., 2022
 | 22:36 Kas man nupat pieleca: ok guys nosvinam lieldienas un tad turpinām ballīti ukraiņu pashā! Fuck yeah kāpēc svinēt nedēļu ja var divas :)
(Man jau ir sarunāta ballīte :D)
|
Aprīlis 10., 2022
 | 13:44 Nez, no kā man nāk tas neproporcionāli lielais aizkaitinājums gadījumos, ja reliģiozi vai spirituāli cilvēki praksē uzvedas (vai ļerkst) kā pilnīgi kverpļi? It kā taču ar galvu es saprotu, ka cilvēks nekļūst "labāks" no tā, ka ir reliģiozs vai spirituāls, un ka tam vispār nav nekāda sakara ar praktisko morāli, un turklāt reliģiozi vai spirituāli cilvēki nemaz tik bieži nestaigā apkārt, skandinādami kaut kādu savu morāli (a to ņebosj pieķers divkosībā), bet tik un tā kaitina. Kverplis ateists vai kverplis materiālists kaut kā kaitina stipri mazāk.
(Jap, es feisītī strīdos ar kristieti, jo acīmredzot man laiku nav kur likt. Tas pats attiecas arī uz šo ierakstu, ffs.)
|
Aprīlis 9., 2022
 | 22:37 Klau, a kas notiek, ja NATO valsts uztaisa vēstniecību Ukrainā kādā vietā, kuru kakraz krievija taisās nobumbot? Jo tehniski, ja es pareizi saprotu, vēstniecības teritorija ir attiecīgās valsts teritorija un attiecīgi uzbrukums tai ir vienādojums ar uzbrukumu valstij ir vienādojams ar uzbrukumu NATO valstij?
|
 | 17:55 Es, prozistiem: "..un šis ir tas iemesls, kādēļ mums, rakstniekiem, ir jākomunicē ar citiem cilvēkiem, un jācenšas viņus saprast. Tas reizēm ir ļoti nepatīkami, bet tas ir nepieciešams."
Pēc pauzes: "Jums, protams, var būt arī citi iemesli, kāpēc komunicēt ar cilvēkiem."
Pēc pauzes, sev: what the actual fuck, honeybee.
|
Aprīlis 8., 2022
 | 06:41 Sapnī tātad iive bija vampīrs un pēc īsas sarunas pataisīja mani arī par vampīru (tā loģika bija tāda, ka ja es esmu vampīrs, tad man būs mazāk problēmu starppersonu attiecībās, jo cilvēkiem es naturāli patikšu, bet vienīgais downsaids bija tas, ka man pašai nekad nebūs iespēju sasildīties un lai to izdarītu, vajadzēs dzert citu asinis, kas man likās fair enough) Tad ir pirmais vakars, kad man tā kā tās asinis vajadzētu, un es izeju uz ielas, lai noceltu kādu čali, vēl padomāju "nu tak vajadzētu kaut kādu urlu, šis ir kaut kāds gana simpātisks, bet nu arī ne pārāk ļoti", pa ceļam uz dzīvokli mēs vēl pabučojamies, kas ir drusku embarrassing, jo man ir mēnešreizes un asinis šķīst uz visām pusēm (don't ask, parasti tas tā nenotiek, bet sapnis, ja), vārdu sakot es tur atvainojos, nomainu piltuvi, viss tāds ugh, bet nu kam negadās (vampīri acīmredzami arī nejūtas tik embarasēti par visādām nebūšanām) Nu lūk, vārdu sakot tad es atgriežos, un sāku šaubīties, vēl jo vairāk tāpēc, ka izrādās, ka tas čalis ir RS, un kamōn; un es mēģinu no viņa kaut kā dabūt konsentu tam, kas tagad notiks, bet nevaru sevi piespiest pateikt tiešā tekstā, un viņš ir viss tāds "jā ok fine by me, bring it on but also take your time whatever works for you" (bet es jau dzīvē pretty much neesmu viņu redzējusi ar citu sejas izteiksmi) un es saprotu, ka pēc tā, ko esmu pateikusi, viņš tikpat labi būtu varējis saprast, ka es piedāvāju seksu mēnešreižu laikā, es esmu reāli apjukusi un nevaru sevi piespiest dzert tās asinis (plāns ir ar virtuves nazi iegriezt rokas locītavā un padzerties, un man miljons reižu ir skaidrots, ka tas ir fine un vispār nav bīstami), un iive vēl izvelk šamaņu taro kārti, kas ir kausu desmitnieks, un es vēl domāju "nu bāc tagad man laikam jādara tas, uz ko es dabūju konsentu un tad pa vidam neuzkrītoši jāiedur viņam rokā un jāizliekas, ka tas ir normāli?" un viņš tikai pacietīgi gaida, kad es izkasīšos Nu lūk, un tā visādi saņēmusies es beidzot pieceļos, pieeju pie RS un viņu cieši apskauju, un izliekos, ka tieši tas bija tas, kam es visu laiku prasīju konsentu, un nodomāju kaut ko iz sērijas "nu jā lai apskautu cilvēku arī vajag paprasīt konsentu, tas ir OK, bet nu bļe ne jau pusstundu, kas tev kaiš un tas vispār ir pentakļu desmitnieks" un vārdu sakot pamodos no tā, ka biju apkaunējusies par savu social awkwardness un to, ka acīmredzot nekad nespēšu sasildīties, jo vēlreiz šitam iet cauri, lai nonāktu pie tā paša rezultāta, es toč neesmu gatava
|
Aprīlis 6., 2022
Aprīlis 5., 2022
 | 07:28 Un jā, nežēlīgas un vardarbīgas rīcības, kas tiek veiktas tad, ja ir kaut jel kāds iemesls + zināšana, ka otrs pretī tajā brīdī ir vājāks un ievainojams + sajūta, ka man nekas par to nebūs, šai sugai ir tikpat dabiskas kā uz atlaidēm nopirkt kaut kādu sūdiņu, ko "vispār jau nevajag, bet ja nu kādreiz sagribēsies".
|
Aprīlis 4., 2022
 | 10:06 But if we get a cold parent, we get the advantage of being able to experience things like loss, loneliness, sadness, the feeling of inadequacy and failure, and most of all, the feeling of being absolutely unlovable. And while these feelings are devastating, they are also sometimes enabling us to have empathy and to recognize other unlovable people as kin.
/Laurie Anderson/
Pirmajā reizē, kad šo klausījos, es biju pārāk aizņemta, mīlīgi apraudoties par to visu Tagad es *beidzot* sapratu, ka es esmu pieradusi lietot un saprast vārdu "kin" vai "kinship" tā, kā to vajadzētu saprast, ja neesi fucked up persona, kā kaut ko tādu, kas ir silts un tuvs un mīlošs un pašsaprotami mīlams; bet, ja burtiski iepriekšējā teikumā viens radniecības gadījums tiek aprakstīts pilnīgi pretēji, tad arī vārds "kin" ir uztverams daudzkārt sarežģītāk
|
 | 06:55 and when love is gone there's always justice and when justice is gone there's always force and when force is gone there's always mom hi mom!
so hold me mom in your long arms in your automatic arms your electronic arms so hold me mom in your long arms your petrochemical arms your military arms in your electronic arms Mūzika: Laurie Anderson - O Superman
|
Marts 31., 2022
 | 15:02 Or maybe “un-becoming-human.” We may have to put a further qualification in there. You see, because whatever this is, it is not even a prototype. Don’t take this book as a model for how to be. No, no. It’s not a blueprint. It’s just a pair of twisted, intelligent people, playing with toys—and their salads—And their salads, and various other life forms. So in a certain way, this isn’t a map. This project isn’t a map. It’s more like a bit of territory in which we’ve… Squatted. About this much, about two square inches of it, that we’re squatting. Squat the hyperobject. That’s the new t-shirt that everybody has to wear. That t-shirt needs to be made. Is this the Introduction? Because if it is, I’m just noticing that we’re doing it. It’s not unpleasant. It’s true. Something’s happening.
/Timothy Morton, Dominic Boyer. hyposubjects: on becoming human/
Lasīju, ķiķināju, domāju, bļe, žēl, ka šito te latviski nesagaidīsim, jo nav tak tādu psihopātu, kas gribētu šito izdot (nu kaut vai fragmentiņu?) un tad visa tāda PAGA PAGA :)
|
 | 10:36 There is already a Rift between an object and its aesthetic appearance, a Rift within the object itself. Causality is not something that happens between objects, like some coming out party or freely chosen bargain into which things enter. It pours constantly from a single object itself, from the chōrismos between its essence and its appearance. The chōrismos gives rise to “blue notes” that both do and do not “express” the object in question, just as a blue note is pitched exquisitely, infuriatingly, impossibly between harmony and dissonance. [32] Objects are blues singing femmes fatales in the seedy cocktail lounge of reality. An object is therefore both itself and not-itself, at the very same time. (“What is the difference between a duck? One of its legs is both the same.”) If this were not the case, nothing could happen. The uncanniness of objects, even to themselves, is what makes them float, breathe, oscillate, threaten, seduce, rotate, cry, orgasm. Because objects are themselves and not-themselves, the logic that describes them must be paraconsistent or even fully dialetheic: that is, the logic must be able to accept that some contradictions are true. [33] Objects are dangerous, not only to themselves, but even to thinking, if it cleaves to rigid consistency.
/Timothy Morton, Realist Magic/
|
 | 06:41 - : Silta ķirzaka pazūd starp akmeņiem drupās Upe neiet tam pāri bet apiet tam apkārt Cilvēks uz stūra pārdod zudušas pilsētas karti
Kad tu neskaties spogulī spogulis elpo
Sapnī tavs vajātājs atnāk pie aplamām durvīm un tur viņu neielaiž iekšā
Mazās un sārņainās laimītes nepārlej
Sausus papīra pelnus aizpūtīs vējš
|
Marts 29., 2022
 | 06:48 Bet, turpinot vakardienas domu, tas nozīmē, ka "patiess vārdos un darbos" ir nevis jauks kompliments, bet apzīmējums reti sastopamam un sociāli, iespējams, diezgan jokainam radījumam
Jo es no cilvēkiem parasti nesagaidu, ka viņi būtu "patiesi vārdos un darbos" stingrā nozīmē, es sagaidu, ka viņi būs nepatiesi konsistentos, daudz maz paredzamos un saprātīgos, elastīgos veidos, un viņu ārpusnormas nepatiesums būs viegli nolasāms un kaut kādā ziņā loģisks Nu, t.i., cilvēki, ar kuriem var izveidot attiecību modeli, kas ir "iekšēji patiess" jeb konsistents starp savām daļām, un cerēt, ka tas būs arī pietiekami noturīgs arī pret tādiem ārpasaules faktoriem, kas atsegtu to, ka šis modelis nav "patiess" stingrā šī vārda nozīmē
Bet "patiess vārdos un darbos" tad laikam sanāk cilvēks, kurš ir patiess ne tikai attiecībā pret konkrētiem modeļiem, bet arī patiess un konsistents attiecībā pret sevi, kas (ņemot vērā to, ka cilvēks nav pastāvīgi un pilnībā pieejams pats sev, turklāt laika gaitā mainās) nozīmē pastāvīgu pašrefleksiju, nu labi, ļoti nežēlīgu pašrefleksiju un savu vārdu un rīcības, un priekšstata par sevi labošanu arī tad, kad tas nav vajadzīgs nekam un nevienam citam, tikai šim "patiesumam pret sevi"
Kas vēl pats par sevi ir sasniedzams, kā to atzīmējis L. Koens kompozīcijā "In My Secret Life", bet saskaņot to ar starppersonu modeļiem tā, lai arī citi cilvēki ievēro un var pateikt "lūk, šis cilvēks ir patiess vārdos un darbos" stingrā nozīmē, tas taču ir vnk psc, full-time job on its own (nemaz nerunājot par attiecībām, kas tiek sadrāztas pilnīgi sirreālos veidos)
|
|
|
|