Maijs 14., 2020


01:19
                                             kopš es
vairs nerakstu dzeju, neviens
nerunā ar mani vārdos, es varu
     tulkot:          medus
                    melns ūdens
          "es domāju, ka tu man melo"

zem meldriem un dūņām, tur
dēlēm ir ligzda un tur
                    tur tu vari tās turēt

kopš es vairs nerakstu dzeju es neticu
ne vārdam ko saku ne tā kā
dzejnieki tic -
               es ticu mēlei kas
pieskaras lūpām
               es skūpstos bez skaņas
medus melns ūdens un patiesība ir tava
sīkiem vilnīšiem trinas pret
                         vižņainu ādu

kopš es vairs nerakstu dzeju lietas
          kļūst īstas un vairāk par mani
("es domāju, ka tu man melo")
               kopš es vairs
medus melns ūdens
          satumsis dzeltens mēs
          palaidām garām nakts dziļāko
kopš es vairs nerakstu dzeju
es vairs neesmu jūra
                         ikviens var pārpeldēt mani
                    ja vien
               nebūtu tik auksti ja vien
          būtu to vērts

citnakt tur bija mēness tas
klusēdams skatījās manī iesalis
delnas nospiedums
                              balts

               es vairs nerakstu dzeju
     tu saki man vārdus

     es domāju, ka tu man melo
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Novembris 29., 2019


20:58
missing you is lining
small black beans, uncooked,
counting them on the counter

missing you is lining
my skin with soft black fleece,
then sewing it back on
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Februāris 19., 2019


23:32

es gribu lai mani notur kad

 

es esmu saaugusi kopā ar to cilvēku rokām kas mani notur pie smagās, asaru pievilgušās zemes, kāpēc tu raudāji viņi man jautā mēs jau sen būtu putekļi

un es saku )

Tags:

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Decembris 4., 2018


07:41
Viņa uzvilka mani kā cimdu
Vēsi pirksti sažņaudzās
Kaut kur aiz ribām
Maza dūrīte satvēra kapeiciņu
Mazu dāvaniņu kuru tu negribēji pieņemt
Dzīslas un cīpslas kā dzīpari
Novalkāta nobružāta āda
Iegrūst dūri kabatā. Auksts

Viņa pazaudēja mani kā cimdu
Atkusnis; tas ātri vien iejuks dubļos
Zem garāmgājēju kājām
Tumsas aizdrīvētām acīm es neredzēšu
Kā viņa ar pavisam kailu
Gaišu un siltu roku
Pieskarsies tavam vaigam
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 17., 2018


19:12
Dorians Pelēks

I

Ik rītu mostoties viņš atver muti
Pa rīkli izlien knakstoša čūska
Pār vēsajiem palagiem aizslīd
Un nostājas kaktā kā miets

II-IV )
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 9., 2015


00:01
daži cilvēki mīl tā
ka tu pamosties nakts vidū
jo viens no viņiem
ir iedomājies par otru

viņi mīl tādiem viļņiem
kas aizskalo tavu kaunu
par paša nespēju
mīlēt tik ilgi -

vai īsi -

daži cilvēki mīl ieelpā
     straujā un asā
          pēkšņi pamostoties

iedomājoties par tevi
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 29., 2015


11:04
viņš redzēja mani tumsā, no kreisās puses
naktī, kad es valkāju seju virs maskas
viņš redzēja mani, un tagad es nevaru
pagriezties sapnī, pusmiegā apskaut
vai iznirt, lai ieelpotu

sīks drebuļu vējš ņirb āda ko velku pār acīm
aploksnē ielikta vēl viena aploksne
kritienā nobrāztas plaukstas asfalta melnais grafīts
un neviena vārda atpakaļadresē
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 2., 2014


13:55
Miera laika nāve

ir nemanāma
tā atnāk uz pirkstu galiem un pagaida līdz tu ieskaties viņai acīs
miera laika nāve ir
viegla tā cenšas nesāpēt tā klusē un novēršas ja tomēr sāp
miera laika nāve apžēlojas par tiem kam grūti tā reizēm gaida par ilgu
tā palaiž pa priekšu slimību sāpes
tā pietur durvis lai atmiņa aiziet pirmā
miera laika nāve
nāk tad kad tu negaidi neko citu
miera laika nāve ļauj sevi izskaidrot tā neiebilst un neprotestē
miera laika nāve varbūt tā bija labāk
miera laika nāve tagad viņš ir pie draugiem
miera laika nāve mazo eņģelīti dievs aizsauca pie sevis
viņa pavada ar skatienu jaundzimušos viņa sarunājas ar bērniem
viņa dalās ar tevi pirmajā cigaretē un pagaida līdz tu izsmēķē pēdējo
un saka piedod ka man bija jānāk
priecājies ka neatnāca tā otra
Tags:

(8 teica | man šķiet, ir tā...)

Augusts 25., 2014


11:44
tumsā kad tu nezini kurā no savām dzīvēm tu pamodīsies
un lietus tuvojas, lietus, kas pāršķeļ nakti kā tērauda zobens
tu pastiep roku un lūk tur ir augums aiz kura
tu varētu slēpties no loga ledainās plaisas
jūs runājat dzīvnieku valodā viens no jums ir
aizvainots suns un otrs no ligzdas vēl neizkritis putns
un soļi soļi pret palodzi pelēkais laiks
kā dzīvnieki aizmiegat un tad kā cilvēki pamostaties
tajā dzīvē kur esat kopā uz mūžu vai tajā
kurā jums pietrūkst pat cerības šķirties
un abas šīs īstenības
šķir tērauda zobens tik plāns kā
lietus iecirstā plaisa
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Augusts 22., 2014


10:03
tu pieaudz un tad tev nekas vairs nesāp
tu apprecies ar cilvēku kas nekad neraud
un viņš patiešām neraud
tu pieaudz un tev it nemaz vairs nesāp
pieaudz pie saviem plāksteriem pie marles saitēm
pie steriliem apsējiem joda un apdegumkrēma
tu pieaudz un gandrīz
neko vairs nejūti

un tad pienāk tava rinda un māsiņa smejoties saka
pamērcēsim un tad jau
redzēsim
tavu jauno zīdpapīra ādu
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Augusts 21., 2014


11:39
es atgriezīšos

ja vien tu uzgriezīsi mani
es vienmēr atgriezīšos
dūkdama mirdzēdama
tavas klusēšanas vēsajos viršos
starp taviem plakstiem
kad tu miegā atgaiņājies
no visa kas varētu tevī ieplūst un mainīt un
padarīt tevi citu un vecu

ja tu uzgriezīsi mani par daudz
es iekliegšos un viss
Tags:

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Septembris 9., 2011


09:41
NAUDAS PŪĶIS

balta migla slīd lejup pa kāpnēm
svīst gaisma bērni vēl guļ
kāds cits viņus vedīs uz skolu
pūķis pieturā dūmo
lodveida zibenī vēršas
ja kāds viņam pieskarsies izdegs viss tramvajs

diena ir albīna čūska rūgti pielijušās sūnās
minūšu muskuļi stiepjas un smeldz
acis bez plakstiņiem vēro

naudas pūķis nāk mājās ar tumsu
bērni jau guļ
iepūš naudu mazajai gultā
viņa pagriežas miegā
zeltītas monētas nokrīt uz grīdas
tik smagas
pelēka dūmaka istabā veļas
auksta tik auksta nav vietas zem segas
miegainas lūpas
kur tu tik ilgi haltūra bija ceru ka samaksās

pūķis murmina miegā raustās kā izmocīts suns
rīta gaiļi tik drīz
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Augusts 21., 2011


13:07
tiksim vaļā no visa liekā

vispirms no visiem vecajiem krāmiem
no visām drēbēm kas krājušās skapī
par lielu par mazu vai ārā no modes
no vecajām tabletēm vecajiem krēmiem
no visa, kas traucē tavam fen-šui
(tai stūrī, kur bardaks, tur mitinās dēmons)

no vecajiem žurnāliem vecajām vēstulēm
no vecajām kasetēm (nu kā tu tās klausīsies)

no sliktajām taukskābēm no n-tajām E-vielām
no vienkāršiem cukuriem no glutamātiem
no visa kas neietilpst trīsdienu diētā
un krāsainā sīrupa ikdienas kokteilī

un tad no liekā svara un šlakvielām
no liekajiem matiņiem apslēptās vietās
no vecās ādas no kārpām un pumpiņām
no strijām un rētiņām, grumbām un pleķīšiem

(nav daudz kā tāda kas nebūtu lieks)

un būs tava āda zīdaini maiga
tu pati - mirdzoša, gluda un slaika
kā sīka ziepīte, daudzroku mazgāta

atceries, omīte tādas glabāja
salika zeķē un aizsēja ciet
sanāca tāda kā nabagu mačalka

viņa vispār neko ārā nemeta
vecus maisiņus burciņas vāciņus
visādus krāmus un vecas avīzes
tūkstoškārt līmētus fajansa zvēriņus
(baltajam sunim sen zudusi auss)
tetrpakas--stādiņiem, zeķbikses--paklājiem
gumijas, lentītes, drātītes, aukliņas
pastaigā atrastas smilšu mantiņas

plānas plāniņas baltas ziepītes

mūsdienās tādas neviens vairs neglabā
Tags:

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 23., 2011


22:08
ir neredzams suns kas staigā man
blakus suns ar skābes izplaucētu rīkli
viņš nerej viņš nerūc viņš
iekodis zobos ķēdi un skatās
tāpēc tu nerunā tāpēc tu neskaties manī
tu zini - man blakus ir suns
un es pat necenšos viņu turēt (tu baidies to redzēt)

ja es uzlieku roku viņam uz galvas tad raudu
tāpēc es nelieku roku viņam uz galvas
tāpēc tu nezini ka mans suns nav dusmīgs viņš tikai
ir dzēris par daudz un
tāpēc man jāsmilkst par viņu
tāpēc es esmu cilvēks kam neesi
blakus tur blakus jau ir klusējošs suns
kas izdzēris visas pasaules skābes
Tags:

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 5., 2011


17:14
Dorians Grejs

Virdžīnij, trauslā Virdžīnij,
vai tu tagad meklē ko jaunu
vai tev tagad nepietiek vairs
     ar savas mazās kājiņas
iemērkšanu man sirdī
maziņā, baltā
     nolaizīt tavus sarkanos
          nadziņus - tev ar
to ir par maz? manas
krūtis var pārvērsties suņos manas
acis būs kraukļi piekalšu tevi
pie sienas
     šeit, šajā auksti izgaismotajā
          morgā - nejautā,
nejautā, Virdžīnij, vai mani,
tik skaistu, tik iekārojamu
vēl ir iespējams mīlēt

Doriana Greja ģīmetne

ģīmetne pamostas
gultas vecmodīgajā rāmī
dzeltena krāsa sacietējusi skropstās
viņa rokas ir mirušas kaijas
viņš pats ir izplūdis, palagiem līdzīgs, pat
loceklis nevarīgs slēpjas starp stilbiem

neko neko es neesmu
darījis ne ļaunu ne labu
bet esmu tik slims un vecs
es zinu, Dorians Grejs
dejo sapņos, viņa augumu
iekāro cilvēki zvēri un putni
     bet man
          uz ādas pat putekļi
                                   nenosēžas

Mistrese Greja

viņas krūtis un gurni ir
neuzarti lauki, un seja
gluda kā fajansa trauks
jau desmitiem gadu skaistums
iedveš dievišķas šausmas

viņa savā ģīmetnē skatās

lūk, Tomass, lūk, Džeremijs, jūrnieks,
stāv, balstot mātes stumjamo krēslu
lūk, Eloīze, ar dvieli pārsegtā rūgstošā
mīkla, un, lūk, mazā
Ariadne ar metāla stīpiņu zobos
un, lūk, arī viņa,
veca un šausmīga sieviete, pa pusei plānprātīga,
sadurtām vēnām, paģirās trīcošām lūpām

tad kāpēc tik uzvarošs
ģīmetnes dzeltenais smaids

Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Februāris 20., 2011


00:07
Sadalītājs
ofisa romance

I

meitene nometas ceļos
pie tava biroja krēsla
ir dienvidus pulkstenis stāv
kolēģi pusdieno
sarkana matu cirta
viņai uz kakla
tu nevari
elpot bet viņa
līdz pusei palien zem galda
iesmejas tumsā
un saka piedod
es nozagšu
strāvu

II

viņas lādētājs iecērtas
tavā sadalītājā
tepat blakus portābļa
vads un tumbiņu štekeris
trīs melni suņi piezīdušies
baltas kucītes pupiem
- Ko tu dari - tu gribi
teikt - ko tu dari ar mani
vai tad tu neredzi dzirksteles -
viņa vēl kavējas ceļos
pie tava krēsla aplaiza lūpas
zirnīši pākstī netiek tie ārā
tu gribi teikt bet tava
mute ir sausa rokas
ir slapjas pirksti
kontaktā iekšā un dūc
pašķīst gar acīm

III

trīs dēles tev deniņos briest
un baltas ir tavas rokas
tu esi līdz viduklim mēms
ieslēgts ampēra lokā

aiziesim kaut ko apēst
aizslīdēsim pa vadiem
tavi mati ir atrisuši
tavas lūpas ir badā

kāpēc viņa tā smaida
dzirksteles džinkst un džinkst
es nevaru viņa saka
redzi mans telefons mirst
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> Blogs angliski


> Go to Top
Sviesta Ciba