Maijs 23., 2022


20:54
 

laimīte

garšo kā tad kad nemaz nebiji plānojis bučoties

 
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Maijs 14., 2022


14:31
kā tu skaties uz to ka tu būtu tas cilvēks kas ir šausmīgi vecs un iereibis raksta ziņas un zvanās un ir iereibis allaž
kā kad nāve ir allaž tik tuvu tepat durvīs un tu domā nomirt no kauna ir apmēram tāpat kā nomirt ar sirdi ar aknām ar plaušām un varbūt pat nedaudz labāk kā nomirt kad esi krītot pārlauzis gūžu un tas nozīmē ka seksa toč nebūs bet tā ja tu provēsi tad varbūt no kauna bet varbūt būs sekss
tev šķiet tavā laikā to darīja citādi un tu gribi zināt kā to dara mūsdienu jaunatne
tev šķiet ka mūsdienu jaunatne varētu būt atvērta izpētei
tu gribi aizrakstīt klau jaunatne jopcik nu kāpēc tu nedari muļķības tagad kad visas muļķības ir jauna cilvēka muļķības un viss kauns ir jauna cilvēka kauns tāds priecīgs un zvaigājošs kauns ko vienmēr var aizskalot
kāpēc tu jaunatne never gliemežnīcas vaļā
kāpēc tu jaunatne neesi kā tas cilvēks kas raksta ziņas jo ir iereibis vecs varbūt slims varbūt nomirs
kas pārcilā kauliņus saskaita kārtis pastumj žetonus tas cilvēks kas saka nu zini no visām iespējām es teiktu ka nomirt no kauna nav slikti
lai zeme atveras un mani aprij
lai zeme ir atvērta jaunām pieredzēm
kā tu skaties ja es tevī iegrimtu vecs sadzēries muļķis ja es savilktu visus tos vārdus sev pāri kā vāku vēl klauvētu kādu numuru no velēnu apakšas
lai pēdējo reizi kādā ekrānā iespīdas gaismiņa LOHS KAUT KĀDS NECELT

 
Tags:

(2 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 30., 2022


00:11
koans (variācija)

mūks teica: "es to sievieti
to sievieti ar ziediem matos
to mauku to egoisti
atstāju zemē pie peļķes
cik ilgi tu viņu
vēl nesīsi uz rokām?"
"vienmēr"
 
Tags:

(5 teica | man šķiet, ir tā...)

Aprīlis 6., 2022


07:30
paskaties kāds skaistums es teicu )
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Marts 31., 2022


06:41 - :
Silta ķirzaka pazūd starp akmeņiem drupās
Upe neiet tam pāri bet apiet tam apkārt
Cilvēks uz stūra pārdod zudušas pilsētas karti

Kad tu neskaties spogulī spogulis elpo

Sapnī tavs vajātājs atnāk pie aplamām durvīm un tur viņu neielaiž iekšā

Mazās un sārņainās laimītes nepārlej

Sausus papīra pelnus aizpūtīs vējš
 
Tags:

 

Februāris 26., 2022


01:42
kāds no jums atgriežas mājās no kara
         un saka, nu, nosvinēsim

es iecirtu cilvēkam sejā liesmu un lodes
un neviens no mums tagad nespēj
         svinēt pa īstam
         es zinu, ka tev ir dzimšanas diena
bet šoreiz būs veikala torte
un veikalā pirkti chicken nuggets

es skatos tev sejā
         kā neskatījos sejā tiem citiem
es skatos tev sejā
         tā ir pilnīgi cita seja kā tiem citiem
mans bērns

reizēm ir tādi gadi mans bērns
kad mēs nevaram vairāk kā veikala torti
un pannā ceptus chicken nuggets

es skatos tev sejā
kā tu nopūt liesmas
mans bērns
        
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Februāris 25., 2022


09:24
Mentālā higiēna

ierobežo laiku, kad domā par karu
atceries, kas tevi satrauca agrāk
piemēram, kā draugs tev pagāja garām
paraudi par to.
viņš ir labs cilvēks tikai ļoti aizņemts

atceries, ka šis ir uz ilgu laiku. turpini darboties
tulko grāmatu par pasaules galu.
spēlē spēlīti par pasaules karu
nodomā: lūk, tādas brīnišķīgas lietas
ir iespējamas, jo mēs varam iedomāties pasaules galu
saki vēlreiz: cik daudz kas mums paietu garām
ja mēs nespētu izdomāt pasaules karu

samīļo bērnus. bet ne šodien. šodien
vairs nespēj. bet jums ir arī rītdiena.
kliedzat tā, kā jūs parasti nekliedzat.
vai tu vispār aptver kas paliek aiz tevis
tu esi briesmīgākais cilvēks pasaulē
tā ir tava vaina, ka es pret tevi tā izturos

ja tu nespēj nedomāt par karu
domā par to, kā tu nespēj domāt par karu
paej garām
tu esi briesmīgākais cilvēks pasaulē
tikai ļoti aizņemts
vai tu vispār aptver kas paliek aiz tevis

 
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Februāris 12., 2022


02:59
kādreiz ja nomiršu ne savā nāvē
manos uzšķērstajos audos atradīs
nelielas cietas kapsulas
     un teiks: varbūt antibiotikas
     tikai nav izšķīdušas
     varbūt kāds viņu mēģinājis indēt
     bet acīmredzot nesekmīgi
es gan esmu diezgan droša, ka nomiršu
pati savā nāvē

bet ja nu man būs izdevies )
Tags:

(3 teica | man šķiet, ir tā...)

Oktobris 4., 2021


15:25
tagad viss Ķengarags tikai man vienai
visa garā promenāde tikai man vienai
tukši spēļlaukumi un bērnu ratiņi
saimnieku atstāti suņi kaķi baloži
ar miklu maizi piesprūduši gulbīši
asfalts, negaidīti raupjš, kā sastrādāts
viss dzeltens, saslimis, diez vai vēl sagaidīs
viss Ķengarags tikai man
vienai
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Maijs 27., 2021


17:16
 
zivs gaļa

kaķis iziet pa aizmūrētām durvīm
kāds izcēlis sapņu nesošās sienas
izlējis ūdeni no radiatoriem

viss daļa

organisks šķidrums līdz ceļiem
kāds aiziet pār pagalmu tirinādams pēdas
kāds saliek uz gultas sārtus spilventiņus
iecērt nagus man pierē

kāds vaļā
 
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Maijs 24., 2021


15:11
pēdējā drošā vieta ir visdrošākā
puspēdu pāri granīta maliņai
tagad mani neviens vairs nebiedēs

ja redzi putnēnu zālē tam droši vien ir māte

tagad vairs necenšos cilvēkus smīdināt
elpoju lēnītēm netaisu žestus
bet piedod tevi es neatceros

ja redzi putnēnu dīķī

šis ir visdrošākais veids kā to uzzināt
ja ilūzija tad gaist ja īstenība tad beidzas
 
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 21., 2021


09:11
Varoņa kabinets (muzejs)

šeit mēs uzturēsimies tikai brīdi
jo te viss ir nedaudz toksisks
mazliet radioaktīvs

ievērojiet tā saucamo kartotēkas skapi
tam ir nedaudz vairāk par tūkstoti slēdzamu atvilktnīšu
katrā glabājas atslēga uz citu atvilktnīti

šeit slavenā medūzas galva
ievērojiet, ka, atšķirībā no klasiskās skulptūras
čūskas ir iekodušās tai sejā

uz galda lampa ar zaļu abažūru
ieslēgsim to! tajā ieslodzīta
neliela, bet dzīva saule

ievērojiet, ka tagad tās gaisma
ir neparasti tīkama acīm
un neveido reljefas ēnas

mūsu apkopēja vienmēr smejas
būtu jau labāk ielicis melno caurumu
putekļusūcējā
 
Tags:

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 10., 2021


01:41
vējš no jūras
bet akmens izaudzis tik liels
kā tas vairs neizraisa viļņus
viļņi atsitas pret to
vējš no jūras
bet nekas no tā nekļūst aukstāks
vai sāļāks
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 28., 2020


15:10
es taču esmu vīrietis
tu teici
mana sirds var būt ātra un cieta
bet ne mīksta un grūta

rētas izdaiļo mani
tāpēc es triecos pret balkonu stūriem
mašīnu bamperiem
savu draugu dūrēm

es saku es zinu es pati neeju pie meitenēm
kas netaisās dzert ar mani
pie visām saprātīgajām meitenēm

tu zini ir tie ledus gabali kas visam par lielu kas sasalst kopā un draud saplēst
pārāk trauslās glāzes
un tie kurus izķeksē no maisa
iebāžot caurumā pirkstus

tā mēs satiksimies

un ja arī tas būs sāpīgi
mums nesāpēs nemaz
Tags:

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūlijs 23., 2020


12:24
ja dievs būtu mazais bērns
tu būtu krevele uz viņa
nobrāztās ceļgala ādas

ja dievs būtu tēvs
tad teiktu liec viņu mierā
viss normāli neplēs nost

ja dievs būtu māte
tad paliktu spilventiņu
ja zinātu kur kritīs

ja dievs būtu plāksteris
tad apsegtu tevi
pār kaistošu asfaltu lietus

ja dievs būtu ceļš
tad viss vienās rētās un šuvēs
bet tu aizjoztu neatskatījies

pliku galvu, nesasietām kedām
brīvs un viens pats kā dievs
ja dievs būtu vējš
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 29., 2020


17:06
es gribētu būt pulkstenis kuru tu atrastu liedagā un kas darbotos tik nevainojami ka kļūtu par dieva esamības pierādījumu

es gribētu būt vagonete kas pati no sevis apstātos sprīdi pirms viņas krūtīm kamēr tu nebūtu paspējis pacelt ne pirkstu lai piecus citus cilvēkus izglābtu no sevis

es gribētu būt saslēgta vienā asinsritē ar mirstošo vijolnieku es neatceros ko tas nozīmēja un vai viņš bija ģeniāls kāda gan starpība viņš taču nespēlē bet mirst

es gribētu būt domu eksperiments teorētiska konstrukcija kas eksistē paralēli tavai dzīvei un neatkarīgi no tās

es gribētu būt miljons mērkaķu ar rakstāmmašīnām un uzrakstīt to ko visu laiku vēlos tev teikt
Tags:

(4 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 15., 2020


20:42
I

Viņas augums ir vieni vienīgi pavedieni. Asinsvadi, cīpslas un dzīsliņas, nervu tīkli un bronhu zariņi. Sīku rieviņu plīvurs uz ādas. Un tu esi tik neveikls, ikreiz, kad pieskaries, samudžini to visu. Kad beidz pieskarties, tavās skropstās iepinas gaisma un pavelk līdzi kaut ko neredzamu. Tikai tad, kad tu novērsies, kad aizej pavisam.
Tikai tad viņas augums satinas kamoliņā.

II

Viņa izvelk no sevis vienu pavedienu un piesien pie tava delma.

Tu saki: es zinu to stāstu. Tu ieiesi labirintā, meklējot briesmoni. Tad es ieiešu labirintā, meklējot tevi.

Neviens no jums neiedomājas, ka jūs abi paliksiet labirintā.

III

Kad viņa klusēs. Kad viņa nevarēs pateikt ne vārda.

Tad zini, viņa vij tīklu, kuru noklāt pār jūru, ja atkal pienāktu saulriets un tu tajā kristu.
Tad zini, viņa auž kreklu, ja atkal pienāktu rīts un tu kļūtu par putnu.

IV

Kad viss būs laimīgi beidzies, tu atstāsi viņu guļam uz salas

Kad viss būs laimīgi beidzies, viņa iekārs sev šūpoles kokā
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 11., 2020


21:37
labdien
laipni lūdzam jūs memoriālajā muzejā

nepieskarieties putekļu cepumiņiem
jūs esat pirmā grupa kura tos vispār pamanījusi

lūdzu neskatieties spogulī
tajā jau ir sakrājušies tik daudz atspīdumu
ka sevi, visticamāk, tur neieraudzīsiet
bet mums būs papildu kataloģizēšanas darbs

lūdzu nejautājiet vai šīs durvis ir aizslēgtas
nemēģiniet pa kluso paspēlēt klavieres
nevaicājiet
vai pa šo logu kāds ir izlidojis

lūdzu ievērojiet kā cienījamā autore
saglabāja nejauši uzdāvātus nieciņus
izliecieties, ka uzmanīgi klausāties stāstījumu

atstājiet savus pirkstu nospiedumus
uz stikla nezinot kam pieskaraties
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Jūnijs 3., 2020


15:33
pag neaizej
es tūlīt pievērsīšos
man te sakrājušās lietas )
Tags:

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Maijs 31., 2020


02:20
kāpēc visām sarunām jāiet pa apļiem
un jāatstāj mani stūrī
kā visiem mani jāredz tumsā un jādzird
kad esmu aizspiedusi sev muti

kā visiem pieskārieniem jābūt nejaušiem
un visiem smiekliem vien nojaušamiem
acu stūrīšos
aizlocītiem aiz plakstiņiem
aizlocītiem aiz tā, kā tu varētu skatīties uz mani
ja vien nebūtu tik tumšs

kāpēc visiem apļiem ir jātiek izrunātiem
visiem stūriem izlauztiem
visām dzīvžogu sienām
izrautām ar saknēm

kādreiz mēs pieskārāmies ādai tā, kā pieskārāmies
upes sejai, vērojot pieskāriena apļus
izskanam un dziestam

tagad mēs esam vietā, kur kādreiz bija sienas
bet arī par tām mēs esam aizmirsuši
ierāvušies krāsmatu stūros

kuš: rēgi aizver acis: spoki paklusē: tas nav pa īstam

viss, kas viļņojās kādreiz
ir izdedzis tagad
Tags:

(man šķiet, ir tā...)

honeybee

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi
> previous 20 entries

> previous 20 entries
> Go to Top
Sviesta Ciba