honeybee -

Februāris 12., 2022

02:59
kādreiz ja nomiršu ne savā nāvē
manos uzšķērstajos audos atradīs
nelielas cietas kapsulas
     un teiks: varbūt antibiotikas
     tikai nav izšķīdušas
     varbūt kāds viņu mēģinājis indēt
     bet acīmredzot nesekmīgi
es gan esmu diezgan droša, ka nomiršu
pati savā nāvē

bet ja nu man būs izdevies
aizņemties svešu, Tavu vai bērnu
vai varbūt kāda pakrastes dzērāja
     kura man būtu sameties žēl

tad viss būs nedaudz sarežģītāk

katrā kapsulā tātad ir smilšu graudiņš
katra no tām ir izsudrabota
lai nekas netiek ārā un
     lai es nekļūstu grūta ar pērli

vienā, atminos, ieliku to
     kā ilgi un klusītēm jokoju, vienalga, par ko
     līdz Tev pie deniņiem ievilkās
     piecas taisnas smaida krunciņas
citādi neiestaigātā ādā

citā savukārt -
     zini, kā reizēm ap janvāra atkusni sniegs
     pieslop tumšākiem punktiem, varbūt
     kāds braucis tur garām vai arī krituši pelni?
nu lūk, Tev acīs bija tādi sīki plankumiņi
es nezinu, kas ar tiem notiek pavasarī

bet citus es pat neatceros
tieši tāpēc arī neatceros
tie neizēdas cauri kapsulas ādai
tos neskar nozīmes vai sakarības
ne kaut kāds pēcatmiņas rūgtums
     vai, teiksim, sentiments

cik ilgi viņa nēsājusi tos sev līdzi?
kā putns, kas sarijas akmeņus
     lai tie viņa vietā saberž laiku
kā putns, kas sarijas visādu drazu
     it kā lai kaut ko pierādītu

nudien, viņi teiks, nudien
     vai viņa gribēja, lai mēs tagad šito
meklējam rokā? šo ādu, šīs plaukstas,
šo vienu nervozo smieklu modulāciju,
kura, kā ierakstīts kapsulā nr. 10, ir
parādījusies divas (2) reizes pusgada
laikā?

tak atrodiet to viņas nāvi
un saberiet smiltis pēc piederības

Tags: dz