|
Maijs 23., 2022
 | 20:54
laimīte
garšo kā tad kad nemaz nebiji plānojis bučoties
|
 | 18:41 - #mood
Hey baby
You've really got my tail in a spin
Hey baby
I don't even know where to begin
But, baby, I got
One thing I want you to know
Wherever you go tell me 'cause I'm gonna go
Mūzika: Ronan Keating - Life Is A Rollercoaster
|
Maijs 20., 2022
 | 08:53
Rubrikā "uzzinu pēdējais": aptvēru, ka dāsnuma trūkums var būt nevis vienkārši domāšanas kļūda, kas ir īzī pīzī labojama, vai arī īslaicīga problēma, kas radusies no pārslodzes, depresijas, vilšanās cilvēkos vai tamlīdzīgi, un arī īzī pīzī labojama*, bet actual rakstura īpašība
*protams, ka tas var būt arī tas
|
Maijs 14., 2022
| 14:31
kā tu skaties uz to ka tu būtu tas cilvēks kas ir šausmīgi vecs un iereibis raksta ziņas un zvanās un ir iereibis allaž
kā kad nāve ir allaž tik tuvu tepat durvīs un tu domā nomirt no kauna ir apmēram tāpat kā nomirt ar sirdi ar aknām ar plaušām un varbūt pat nedaudz labāk kā nomirt kad esi krītot pārlauzis gūžu un tas nozīmē ka seksa toč nebūs bet tā ja tu provēsi tad varbūt no kauna bet varbūt būs sekss
tev šķiet tavā laikā to darīja citādi un tu gribi zināt kā to dara mūsdienu jaunatne
tev šķiet ka mūsdienu jaunatne varētu būt atvērta izpētei
tu gribi aizrakstīt klau jaunatne jopcik nu kāpēc tu nedari muļķības tagad kad visas muļķības ir jauna cilvēka muļķības un viss kauns ir jauna cilvēka kauns tāds priecīgs un zvaigājošs kauns ko vienmēr var aizskalot
kāpēc tu jaunatne never gliemežnīcas vaļā
kāpēc tu jaunatne neesi kā tas cilvēks kas raksta ziņas jo ir iereibis vecs varbūt slims varbūt nomirs
kas pārcilā kauliņus saskaita kārtis pastumj žetonus tas cilvēks kas saka nu zini no visām iespējām es teiktu ka nomirt no kauna nav slikti
lai zeme atveras un mani aprij
lai zeme ir atvērta jaunām pieredzēm
kā tu skaties ja es tevī iegrimtu vecs sadzēries muļķis ja es savilktu visus tos vārdus sev pāri kā vāku vēl klauvētu kādu numuru no velēnu apakšas
lai pēdējo reizi kādā ekrānā iespīdas gaismiņa LOHS KAUT KĀDS NECELT
|
| 07:12
"matemātikas eksāmena" murgu nomainījis "divas konferences vienā dienā, mans priekšlasījums notiek vienā laikā, neesmu gatava nevienai no tām" ffs dodiet man atpakaļ matemātiku
|
Maijs 11., 2022
 | 23:10
- Stella, tu zini, kas ir lobotomija?
- Nē. Bet es zinu, kas ir pedagogs!
|
Maijs 9., 2022
| 19:03
Āāāā, jauna pasniedzēja idiotisms klasiskais: kad pats studē, tad ir skaidrs, ka "atsūtīšu pirmdien" nozīmē "atsūtīšu 23.55, jo pasniedzējs, dabiski, ir vampīrs un līdz saulrietam no zārka neizlien, bet tad, kad izlien, tad visus darbus izlasa uzreiz un noreaģē tajā pašā dienā, kas tur ko neizdarīt", a tad, kad man kā pasniedzējam studenti nav 19os sasūtījuši, tad pēkšņi šķiet, ka "pirmdien" nozīmē "pirmdienas rītā" lol.
/ also good to know: ja Tev pasniedzējs neatbild tajā pašā dienā (vai nedēļā), tad, iespējams, tas ir tāpēc, lai atbildētu pēc būtības, nevis ar vienu teikumu "akjezustumarija tu esi iemesls, kāpēc es lēkšu kapā dusēt blakus latviešu valodai, kuru tu savā tekstā nogalināji", kas ir... not wrong, un es viņiem tā arī rakstu, bet parasti cenšos uzrakstīt arī kaut ko pozitīvu.
(![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) iive, tas ne par Tevi)
|
Maijs 7., 2022
| 17:36
Bet vispār vajag vairāk praktizēt to "skatīties acīs un būt laimīgam par to, ka šī ir tāda pasaule, kurā eksistē šis cilvēks", amazing shit. Nu, drusku bailīgi, jo var iemīlēties, bet tas ir šī riska vērts, turklāt varētu pieņemt, ka es tagad esmu drusku saprātīgāka pa šo līniju [piesit-pie-koka]
("Es tev uzdāvināšu šo te puķi. Es to nenoplūkšu, bet tagad tu zini, ka tā ir tava" un tagad man ir violeta atraitnīte ielas puķu kastē, un, nu, jā.)
|
Maijs 5., 2022
| 20:30
Es, diskusijā: un tad vēl fotogrāfijas sākumā bija tas paņēmiens fotografēt mirušus bērnus, nolikt viņus tā, it kā viņi būtu tikai aizmiguši... Jo kā gan citādi var piedabūt bērnu tik ilgi pozēt
(Es, pie sevis: wtf, honeybee, just wtf)
|
| 11:41
Vakar noguru no tā, ka biju laimīga, droša un es pati; šodien, tāda sajūta, arī varētu no tā nogurt
Tas ir tāds nogurums, kāds reizēm var būt pēc ilgas, ilgas dienas laukos, pēc tam, kad esi peldējies trīs reizes vienā dienā
|
Maijs 4., 2022
| 10:21
Viskautkas būtu jādara, bet es jutīšos rāms susuriņš, braukšu uz mākslas patvērumu un pie jūras droši vien arī, kaut kāda mānīga sajūta, ka ir sākusies vasara, lai arī, kā zināms, ievas ir uzziedējušas un tādēļ auksc
Un šodien tik daudzi laimīgi cilvēki un apņēmīgi cilvēki un ar skatu nākotnē cilvēki friendlistē
Bet varbūt tas no vakardienas sarunas, reizēm ir tādas sarunas, kas ir precīzi tā sajūta, kā kad tu aizmiedz kādam blakus un tava galva precīzi iegulstas viņa pleca bedrītē; it kā nekas nav noticis un tas viss ir tikai ķermeņu salikums pat bez intimitātes, pat bez kaut kādas pārmērīgas cilvēciskas pieķeršanās, bet tā sajūta.
|
Maijs 3., 2022
 | 13:57
Kā mani besī tas literatūras izpētes moments, kurā tie avoti, kurus tu gribi palasīt, vairs nav īzī nosperami
No otras puses, norāda uz zināmu teorētisko saturāciju
/ nākamā stadija: "avoti, ko es gribu citēt, ir franciski un es nevaru atrast tulkojumu" bļe
|
Maijs 1., 2022
| 18:08
Es neprātīgi gribētu kopā ar dažiem jaukiem cilvēkiem (kuri vēl nav zināmi, bet tas nav svarīgi) noīrēt kaut kādu namiņu kaut kur nez kur uz pāris dienām un vienkārši aizbraukt, nu, lai plāns ir lasīt grāmatas, kaut ko parakstīt, pastrādāt pie rakstiņiem vai whatnot, un reizēm drusku iedzert & uzpīpēt, ar variācijām
Vai arī ir kaut kas cits, ko cilvēki mēdz darīt tad, kad viņiem ir šāda vēlme, kaut kas acīmredzams un tāds, kas neprasa plānošanu vai iesaistīšanos, kas man nav ienācis prātā?
|
Aprīlis 30., 2022
| 00:11
koans (variācija)
mūks teica: "es to sievieti
to sievieti ar ziediem matos
to mauku to egoisti
atstāju zemē pie peļķes
cik ilgi tu viņu
vēl nesīsi uz rokām?"
"vienmēr"
|
Aprīlis 28., 2022
| 20:42
- Skolotāja teica, ka nevajag teikt "šie cilvēki man parādīja, ka..." Ko man teikt? "Šie cilvēki man iemācīja?"
- Nu ja tu runā par mani, tad diez vai var teikt "iemācīja", man tak nav laika ar tevi pat aprunāties
- Nav jau tā, ka viņi pārbaudīs
|
Aprīlis 27., 2022
| 07:44
- Tad, kad es esmu ļoti dusmīga, tad es visus redzu kā sliktus cilvēkus. Tāpēc es esmu slikts cilvēks.
- Nu nē, Stellu, tu neesi. Zini, kas ir slikts cilvēks? Tāds, kas arī tad, kad domā normāli, nodarīs pāri citam, jo pats sajutīsies labāk.
- Nē, viņi nav slikti cilvēki. Viņi tikai ir super bēdīgi un nezina, ka citādi kļūt priecīgākiem.
- ...
- (pamazām aizmiegot) Viņi ir tikai super bēdīgi. Viņiem ir jāiemācās, ka tā nevajag... Un jāiemācās, kā būt priecīgiem
|
| 06:52
Murgs, tātad, sekojošs: intensīvi pētot savas posthumānistiskās teorijas, es esmu nonākusi pie diezgan sen (t.i., nedigitalizētā laikā, ar rakstāmmašīnu rakstītas) doktora disertācijas kā reiz par manu tēmu, no LMA arhīva tā ir noklīdusi, bet es varu meklēt kādā piepilsētas (variācija:lauku) mājā, kurā vispār ir ļoti interesants arhīvs, bet, nonākot tur, konstatēju, ka ir grupa būtņu - neesmu pārliecināta, ka cilvēki - kurus ļoti interesē attiecīgās jomas pētnieki, spīdzināšanas un sadarbības nolūkos. Katru reizi bēgu prom, katru reizi zinu, ka mani ir ievērojuši, katru reizi pamostos no bailēm un kauna par to, ka neesmu mēģinājusi palīdzēt disertācijas autorei, kura acīmredzot ir šo necilvēku varā.
Maģistra darba rakstīšanas laikā no tā vēl varēja izvairīties, sakot, ka posthumānisms un fotogrāfija nav mans griezums, bet tagad neapskatīt šo disertāciju būtu nepiedodami kaut vai no akadēmiskā viedokļa.
|
Aprīlis 24., 2022
| 23:17
Bet (OK es rakstu šo publiski, lai arī nevajadzētu, bet ja nu gadījumā kādam tas jādzird)
varbūt tā nav "tava vaina", varbūt nav tā, ka "tu pievelc tādus cilvēkus", varbūt nav tā, ka "normāli cilvēki uzreiz būtu sapratuši, ka nav vērts",
varbūt ir tā, ka statistiski lielākā daļa cilvēku nodarītu pāri citiem, ja sajustos no tā labāk? statistiski lielākā daļa cilvēku sāpinātu citus vienkārši tāpēc, ka viņi to var izdarīt? statistiski lielākajai daļai cilvēku ir vajadzīgs likums / reliģija / vispārpieņemtās normas, lai vispār kaut mirkli apdomātos, pirms nodarīt pāri citiem?
varbūt ir tā, ka tā nav tava vaina? varbūt tu kā reiz sapulcē ap sevi brīnišķīgus, maigus cilvēkus, un tev ir ticis neproporcionāli maz šausmoņu, un tev nav ne mazākā pamata nosodīt sevi par to, ko ir darījuši tie daži šausmoņi, kuri ir izvēlējušies tevi, un kurus tu uzreiz neuzpazini kā tādus? varbūt tie cilvēki, kas ir tev apkārt, kas ir tavi draugi un tavs stiprais plecs, ir mazākums, un tas, ka tu uzrāvies uz šausmoni, ir normāli, jo vienkārši statistika un proporcijas, un tu gribēji pastiept roku pretī kādam, kurš ir ārpus komforta zonas?
un tu, tu, kas esi pārsteigts un bēdīgs par to, ka pieredzi šo lietu, tu vari vienkārši apsēsties un count your blessings, vienkārši būt pateicīgs tiem saviem draugiem, kas ir ļāvuši tev tik ilgi ticēt nevis statistikai, bet savai sirdij?
un tu, tu, kas esi pārsteigts un bēdīgs par to, ka neviens par to nerunā: varbūt tie, kam tas sāp, par to nerunā nevis tāpēc, ka viņiem ir kauns (viņiem ir kauns, protams, ir kauns būt tik naivam) vai tāpēc, ka tā nav patiesība, bet tikai tāpēc, ka viņi to negrib rakstīt publiski
lai nenodarītu pāri tiem, kas nodara pāri, jo jūtas no tā labāk, tiem, kas sāpina citus vienkārši tāpēc, ka tā var, tiem, kam ir vajadzīgs likums / reliģija / vispārpieņemtās normas, lai nenodarītu pāri vēl vairāk
(un savās bēdās neredzot tos, kam vajag, lai kāds pasaka, ka it fucking hurts and it's real)
(es esmu pateicīga)
|
| 14:18
Kā zināt, ka tulkojums veikts izdegšanas stāvoklī: kad angliski redzi "in this century" un tulkojumā ieraksti "šajā nedēļā"
|
Aprīlis 23., 2022
| 18:39
Pēc tam, kad es ilgi klusēju, arī manā sirdī iestājas klusums, un tā ir tik brīnišķīga sajūta, ka negribas no tās vairs aiziet
|
|
|
|