|
Septembris 3., 2022
 | 09:58
Dabūt atpakaļ pilnu spektru emociju pēc - cik? 20 nedēļām? 21? Tas ir tāds high, ka tam vajadzētu būt nelegāli
|
Septembris 2., 2022
 | 22:13
So take this night
Wrap it around me like a sheet
I know I'm not forgiven
But I need a place to sleep
So take this night
And lay me down on the street
I know I'm not forgiven
But I hope that I'll be given
Some peace
Mūzika: Black Lab - This Night
|
Septembris 1., 2022
 | 09:55
Visvisādiem cilvēkiem, ne tikai bērniem, vajadzētu laiku pa laikam tādu 1. septembri, ne obligāti kalendārā atzīmētu, bet vispār, kurā tev pasaka "tu esi iemācījies šīs jaunās lietas, tu esi apguvis šos jaunos uzvedības modeļus, tu drīksti beigt kliegt uz sevi, tu drīksti beigt pacietīgi apturēt sevi ielas malā un jautāt "vai zini, ko nozīmē šis cilvēciņš? kas jādara, kad redzi šo cilvēciņu?", tu drīksti beigt atprasīt pamatlikumus no galvas, ir zināms, ka tu tos zinātu arī tad, ja tevi nakts vidū pamodinātu, tu tagad esi de facto cits cilvēks, nekā biji pirms tam, it's over it's over beidz pāršķirstīt mācību grāmatas eksāmens ir nolikts un tu drīksti dzīvot tālāk"
|
Augusts 31., 2022
| 15:30
Robin noskuva matus (precīzāk, ļāva draudzenei noskūt), tagad izskatās pilnīgi uncannily pēc Šainedas (satrūkstos katru reizi, kad viņu ieraugu)
Mēģinot ierādīt, kas ir Šaineda, atradu šo koncertierakstu
Un tagad es sapratu, kas ir tas, ko es gribu priekš sevis, to, ko nevarēju artikulēt vārdos: šo absolūti nospriegoto nervu kamoliņa performanci, kura ir tik fucking precīza un vienlaikus tik ļoti pofigistiska par to, kā tas izskatās, šo te vienlaikus zināšanu ko dari un ziņkārību par to, ko dari, this everything
Pieņemu, ka viņai pēc tā koncerta bija nervu sabrukums, bet totāli to vērts
#lifegoals
Mūzika: Sinéad O'Connor - Feel So Different
|
Augusts 30., 2022
 | 10:33
realitāte: eu, honeybee, tu varētu vienkārši parunāties ar to cilvēku, tu zini, ka tagad varētu būt gatava sakarīgai sarunai un tev ir pamats domāt, ka tam cilvēkam arī tas varētu likties ja ne okei, tad vismaz apdomāšanas vērts
honeybee: VAI ARĪ es varētu pārvērtēt savu morāles un pašanalīzes sistēmu, uzstādīt sev jaunus un vēl nesasniedzamākus metamorfozes mērķus, kas ir vienīgais veids, kā samierināt iekšējās pretrunas, kuras mani vai nu salauzīs, vai sačakarēs uz mūžu, nu, t.i., būtu izturamas tikai ar apziņu, ka es sev prognozēju tikai vēl kādus 40 gadus
realitāte: tu pati nupat kā teici, ka tie ir neiespējami mērķi also wtf tu atkal plāno pašnāvību no vecuma pēc 40 gadiem? mēs par šito esam jau runājuši
honeybee: nē, es tieši vēlos izvairīties no šī gļēvā pašnāvības veida, bet labi, ka atgādināji, jāpieraksta arī, ka šīs sistēmas ietvaros man ir jāatzīst sev, ka pašnāvība nerunā pretī morāles pamatuzstādījumiem, ja vien tā ir nostrādāta tīri un bez nejaušībām vai muļķīgiem mēģinājumiem vienlaikus nomirt un lūgt palīdzību un panākt, ka cilvēki neaptver, ka tas ir noticis; un mana pārliecība, ka šai izvēlei jābūt pieejamai vienmēr, ir attiecināma arī uz mani pašu. protams, vēlmi izdzīvot arī nepieciešams ar āķīti ieķeksēt jēlā miesā, lai tā ir nospriegota kā stīga un vibrē tikpat akūti kā vēlme iznīcināt sevi
realitāte: ...come on. tu vispār atceries, par ko tā drāma bija?
honeybee: TAS IR VIENĪGAIS VEIDS
|
Augusts 29., 2022
 | 14:03
Nez, vai tad, kad tavs vecākais bērns atrod sev dzīvesvietu un sāk maksāt savu telefona rēķinu, var sākt sevi uzskatīt par pieaugušo?
|
Augusts 27., 2022
| 21:59
Citās ziņās, Sandman (ar visu to, ka ir diezgan smieklīgs, vismaz tiem, kam liekas drusku smieklīgi emo gōti) ir ļoti mīlīgs un smukiņš seriāls un drusku salabo visādas mazas bēdiņas un bezcerībiņas, un atbild uz dažiem eksistenciāliem jautājumiņiem. Man šķiet, būtu diezgan augstprātīgi no seriāla gaidīt kaut ko vairāk.
Nu un protams mana mazā drūmā queer sirsniņa līksmo, kā viņa arī ir pelnījusi.
|
| 12:03
Kaut kad sen, sen (ņebosj pirms pāris mēnešiem) runāju ar VD, kurš par kaut kādu prospektīvu meiteni teica kaut ko tādu kā "iepazīsimies labāk un, ja izrādīsies, ka es viņai nepatīku, tad es zināšu, ka viņa man nederēs" or something. Tā bija pirmā reize pa ilgiem ilgiem laikiem, kad es konstatēju, ka ir tehniski iespējams, ka situācija "kāds ierauga mani tādu, kāds es patiesībā esmu un tieši šī iemesla dēļ atraida" nav saistīta ar dziļu, līdz kaulam griezīgu kaunu. Ar tādu kaunu, kas izplatās visapkārt kā miasma, tādu kaunu, ka man, piemēram, ir grūti kādu šādā veidā atraidīt, jo pašai viss iekšā saraujas čokurā un šķiet, ka es neizturētu pat to vienu mirklīti empātijas, kas nepieciešams, lai to izdarītu / ja tā padomā, tad tehniski es nekad to neesmu izdarījusi arī tad, ja būtu vajadzējis; vienmēr ir vai nu kāds atpakaļceļš "a ja nu ļoti gribas un saņemas" (parasti negribas un nesaņemas, bet man ir svarīgi to zināt), vai arī nepārprotama sarkanā robeža tipa "tu nodarīji pāri manam bērnam", vai arī kaut kas pilnīgi absurds, kas jebkuram sakarīgam cilvēkam ir norakstāms uz "honeybee ir pilnīgi nenormāla, labi, ka tiku vaļā"
Bet VD, protams, ir īpašs gadījums
(lai nebūtu tikai čerņa, rekur dialogs)
Es (vieglā ahujā skatoties uz savu drinku, kuru VD ar ļoti pašapmierinātu sejas izteiksmi malko, pirms es vispār aptveru, ka tas vairs nav man rokā): - Es varētu no tevis mācīties nekaunību
VD: - Jā, nav problēmu, es varu pasniegt privātstundas. Nav dārgi, 20 eiro stundā.
Es (brīdi apsvērusi, jo pa lielam nav slikts dīls): - Un nodarbības sākumā tu vienkārši paņemtu naudu un aizietu?...
|
| 00:29
Vsjo, universam šodien vairs nelejiet
|
Augusts 26., 2022
 | 18:57
Universs reizēm muļķīgi pajoko, un tad viss tāds "bļe sorrz es nezināju, ka tu par to tā sabēdāsies" un tad bikli piedāvā mazu neveiklu dāvaniņu, "tu vari nepieņemt, es sapratīšu"
/Tramvajā māte krāsainā kleitā appūš ar ziepju burbuļiem tetovētu hipsteri, kurš samulsis izkāpj; viņas pusaugu meita sākumā izskatās neveikli un tad acīmredzami nodomā, fakit, un pārņem burbuļu stafeti
Pēc dažām minūtēm tramvajs ar blarkšķi avarē (bet tikai uz mirklīti)
Mūzika: Tori Amos - Siren / Ronan Keating - Life Is a Rollercoaster
|
Augusts 25., 2022
 | 19:42
Kāpēc ar nūjošanu galvenokārt nodarbojas sievietes tipa pēc 60? Tāpēc, ka ir jāsasniedz diezgan radikāls briedums/pohujisms, lai publiski demonstrētu faktu, ka tu spēj kilometra laikā trīsreiz sapīties savas kājās, aizmirst, kā kustas rokas (the fuck?) un viegli iesvīst, pārvietojoties būtībā mierīgas pastaigas solī.
/Endorfīnu kick check, tā ka ir ok
/ adiktīvi arī, bet tas noteikti no tiem endorfīniem
// OK darīt to pusnaktī ar Prodigy austiņās ir atbilde visam un fuck, kā man ir paveicies, ka šitais man patīk un iekiko
|
Augusts 24., 2022
| 15:37
- Mammu, es redzēju tādu reklāmu, kur rakstīts, ka ja cilvēkam ir divas mammas vai divi tēti, tad viņam ir salauztas smadzenes, jo viņš nedzīvo naturālā ģimenē... Man šķiet, ka viņi tā saka, lai mums neuzbrūk Krievija.
- ?????
- Nu, jo homofobija pie mums sākās padomu savienībā, un tad viņi domā, ka, ja mēs būsim homofobiski, tad Krievija mums atkal neuzbruks
|
Augusts 12., 2022
| 10:20
Vakar bērns jautāja, kā es gribētu nomirt un ko es gribu, lai ar manu ķermeni izdara pēc tam
Nonācām pie secinājuma, ka pēc kremācijas manus pelnus varētu turēt kāda mājās kā labu conversation starter; ieteicu arī pievienot urnai šašlika aromātu
|
Augusts 11., 2022
 | 11:32
nedzēstai meklējumu vēsturei ir tas labums, ka tu vari kaut ko meklējot ierakstīt "we" un dabūt piedāvājumu pameklēt "wedge-shaped core of darkness" (c) Virdžīnija Vulfa
|
Augusts 10., 2022
| 00:37
Klasiskais mindfuck variants:
Tā pat nav gluži dilemma tādā klasiskā variantā, drīzāk situācija, kurā ir iespējami divi dominantie varianti, kuri abi nav atkarīgi no manis un nav arī (konkrētajā brīdī) izzināmi
a) variants ir komplicēts un grūts, un vienlaikus vilinošs,
b) variants ir vienkāršāks, bet ne obligāti slikts
...un ne no manis ir atkarīgs, kurš īstenosies.
Bet:
a) variantam vajadzētu sagatavoties, ieguldīt tur kaut kādus mentālos un emocionālos resursus, tikt galā ar pāris dēmoniem,
b) variants neprasa nekādu lielo iepriekšējo iespringšanu, drīzāk plūšanu līdzi pa straumei un gatavību ļauties šai straumei.
Turklāt:
sagatavojoties a) variantam, pastāv iespēja, ka šis sagatavošanās process traucēs b) varianta plūšanu pa straumei,
sagatavojoties b) variantam, tas ir, īpaši negatavojoties vispār, totāli var visu salaist grīstē, ja nu tomēr a) variants.
Pirmīt biju gatava uzrakstīt, ka puse no manas dzīves stulbajām izvēlēm ir notikušas tāpēc, ka es esmu gatavojusies a) variantam, kad patiesībā notika b)
bet tad aptvēru, ka otra puse ir bijusi tāpēc, ka es esmu gaidījusi b) un nerēķinājusies ar a)
(Bet es laikam esmu vairāk a) izvēles cilvēks, ne tāpēc, ka tā būtu labāk un pareizāk, bet tāpēc, ka vairāk informācijas, un kaut kādā brīdī jau kļūst nesvarīgi, ko šī informācija ar tevi izdara; kaut kādā brīdī viss ir informācija, arī "sāp" un "grūti")
Mūzika: Fink - Looking Too Closely
|
Augusts 7., 2022
| 17:56
Šodien nav mana diena, nevaru saprast, vai gribu rakstīt "zobus" vai "žokļus" un uzrakstu "žobļus"
|
| 11:30
Tāds deviņdesmito vaibs, pajautāt bērnam, vai nauda ir, un, ja nav, teikt "tu vari aiziet nodot pudeles"
|
Augusts 6., 2022
| 23:37
Bet ir cilvēki, kuru klātbūtnē es vienkārši nomierinos un tas ir brīnumskaisti
|
Augusts 5., 2022
| 10:52
Sapnī tātad bija cilvēki, kuri netiek ārā no sapņa, kurā ir nonākuši, un es zināju, ka, ja sapnī paņemu no viņiem vienu matu cirtu, tad varu viņiem palīdzēt tikt atpakaļ nomodā, un tad es tur blandījos apkārt, meklējot paziņas, kas man ir pietiekami mīļi, lai to izdarītu (par laimi, visiem bija mati, citādi būtu neveikli), par dažiem šaubījos, Andreju, piemēram, lepni glābu, lai gan apšaubīju, ka tie tiešām ir viņa mati, Igoram šausmīgi nokaunējusies pagāju garām, pie sevis taisnodamās, ka ko nu es par viņu zinu, viņš taču ir filozofs un varbūt viņam šī situācija ir ok, lai gan patiesībā man vienkārši jau tā bija pilnas kabatas ar svešu matu šķipsnām,
rūpīgi kalu lucid dreaming plānus, jo bez tā, protams, nekur; izstrādāju pilnīgi adekvātu plānu visu laiku staigāt ar grāmatu azotē, jo sapnī, ja mēģināšu to lasīt, nekas nesanāks, burti sajuks - un ne reizes nemēģināju to lasīt
citā epizodē acīmredzot vienlaikus skaidroju attiecības ar konglomerātu no trim vīriešiem, kurus tehniski esmu pametusi (sapnī, protams, šķita, ka tas ir viens, tikai ar plašākām pretenzijām uz vietu manā dzīvē nekā parasti), gandrīz vai padevos un piekritu, ka pilnīgi nepamatoti pametu un vajadzētu mēģināt vēlreiz, bet tad attapos un teicu "kāpēc tev ir brūnas acis, es taču atceros, ka tavas acis ir zilas" un viņš atstājās
un es vēl arvien nesapratu, ka tas ir sapnis,
pēc ilgas dzeršanas pamodos viena "Lācīšu" stacijā, kas, izrādās, ir Skultes līnijā divas stacijas aiz Pabažiem, t.i., pamodos tukšā busiņā, jo mani biedri acīmredzot bija izlēmuši mani tur atstāt, lai izguļos un tieku mājās pati, palūrēju, konstatēju, ka apkārt ir kaut kāda nozieguma vietas izpēte un attiecīgi sapratu, ka došos ka nu mājās, jo liecināt toč nav iekšā, braucu, tātad ar to busiņu un domāju par to, ka pirms divām dienām tiesības esmu tehniski nokārtojusi, bet pašu tiesību man uz rokas vēl nav [viens no iemesliem, kāpēc man nav tiesību, ir tas, ka es sapņos reizēm vadu automašīnu un tāpēc nomodā man šķiet, ka es nekādīgi nevarētu iemācīties vadīt mašīnu droši], enīvej tāpēc būtu labi, ja mani neviens neapturētu, vārds pa vārdam, un busiņš brauciena laikā sareducējās par vecu padomju laika mopēdu bez degvielas, tā ka man tāpat nācās to stumt, un es domāju, bļe, kā es viņā visu nakti nogulēju un kas tie par cilvēkiem, kas atstāj tevi pa nakti gulēt mopēdā, laikam tomēr nav īsti draugi,
un vēl arvien nesapratu, ka tas ir sapnis,
visu laiku domāju par tiem cilvēkiem, kas ir iesprostoti ar rozēm apvītos lopu vagonos un kuru matu cirtas es glabāju pie sevis un noteikti kaut kad atnākšu viņus izglābt
pamodos un tagad vēl arvien netieku vaļā no kauna sajūtas, nu bļe, klasisks glābējs, ceru, ka es šo te atcerēšos nākamreiz, kad mēģināšu kādam par visām varītēm palīdzēt.
|
Augusts 2., 2022
| 23:03
- Mammu, iedod man nagu asinātāju.
- Tā ir nagu vīlīte, Stella, nagu vīlīte.
|
|
|
|