|
Augusts 27., 2022
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 12:03
Kaut kad sen, sen (ņebosj pirms pāris mēnešiem) runāju ar VD, kurš par kaut kādu prospektīvu meiteni teica kaut ko tādu kā "iepazīsimies labāk un, ja izrādīsies, ka es viņai nepatīku, tad es zināšu, ka viņa man nederēs" or something. Tā bija pirmā reize pa ilgiem ilgiem laikiem, kad es konstatēju, ka ir tehniski iespējams, ka situācija "kāds ierauga mani tādu, kāds es patiesībā esmu un tieši šī iemesla dēļ atraida" nav saistīta ar dziļu, līdz kaulam griezīgu kaunu. Ar tādu kaunu, kas izplatās visapkārt kā miasma, tādu kaunu, ka man, piemēram, ir grūti kādu šādā veidā atraidīt, jo pašai viss iekšā saraujas čokurā un šķiet, ka es neizturētu pat to vienu mirklīti empātijas, kas nepieciešams, lai to izdarītu / ja tā padomā, tad tehniski es nekad to neesmu izdarījusi arī tad, ja būtu vajadzējis; vienmēr ir vai nu kāds atpakaļceļš "a ja nu ļoti gribas un saņemas" (parasti negribas un nesaņemas, bet man ir svarīgi to zināt), vai arī nepārprotama sarkanā robeža tipa "tu nodarīji pāri manam bērnam", vai arī kaut kas pilnīgi absurds, kas jebkuram sakarīgam cilvēkam ir norakstāms uz "honeybee ir pilnīgi nenormāla, labi, ka tiku vaļā"
Bet VD, protams, ir īpašs gadījums
(lai nebūtu tikai čerņa, rekur dialogs)
Es (vieglā ahujā skatoties uz savu drinku, kuru VD ar ļoti pašapmierinātu sejas izteiksmi malko, pirms es vispār aptveru, ka tas vairs nav man rokā): - Es varētu no tevis mācīties nekaunību
VD: - Jā, nav problēmu, es varu pasniegt privātstundas. Nav dārgi, 20 eiro stundā.
Es (brīdi apsvērusi, jo pa lielam nav slikts dīls): - Un nodarbības sākumā tu vienkārši paņemtu naudu un aizietu?...
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |