es arī neesmu lasījusi neko no minētā. Un nejūtos tādēļ sliktāka.
un es nerakstu dzeju. es to nesaprotu. kaut kad pamatskolā rīmēju, vienas dienas laikā sarīmēju daudz - kā no konveijera - "piens - raudiens" "teicamnieks - prieks", pēc pieprasījuma parādīju latv.val. skolotājai, kas man nemaz nemācīja, viņa sapriecājās, ieskaitīja mani jauno literātu pulciņā. Pareizāk sakot, izveidoja to. kaut ko parakstīju, pabakstījos, bet secināju, ka man patīk lasīt, nevis rakstīt.
vidusskolā bakstījos ap brīvajiem tematiem, ja nebija, pati sadomāju, nelasīju gandrīz neko no obligātās literatūras - domrakstus/esejas/citus niekus rakstīju, skatoties debesīs un ieskatoties katrā 35. lappusē. vidusskolā rakstīju skolas, pilsētas, rajona avīzēm. visi domāja - nu tik būs, ja ne rakstiece, tad žurnāliste noteikti! a nekā. pievīlu pedagogu cerības. tagad ar mani nesveicinās :D
rakstu pasakas - slepus, neviens nezina to. Pat tuvākais cilvēks nenojauš, man šķiet :) Kad nomiršu, bērni šķiros mantas, kausies par kādu no maniem "noderīgajiem" krāmiem, atradīs manas lapeles, lasīs un brīnīsies, kāda večai jaunībā naiva pasaules uztvere ir bijusi...

nu es te arī izplūdu. miesiski un vārdiski. aizplūdu no tēmas :)
i'm sssso ssssorry

(Reply to this)