Es vairāk tiecos piekrist watt, ka neiroķirurga prasmes jau nav nekas tik ļoti advancēts. Tur lielākās grūtības ir atbildība, ko emocionāli empātiskiem cilvēkiem ir grūtāk panest, tāpēc vairāk prasās pēc psihopātiskā cilvēka tipa. Pat ierindas neiroķirurgam nāktos pilnveidot savas prasmes, ja viņam gribētos saglabāt savu darbu. Tie, kas ievieš inovatīvas metodes, visdrīzāk ir pētnieciskie institūti, nevis ķirurgi. Un pētnieki ir drusku cita specializācija, kur krustojas citi talanti, un vienlaikus tas vairāk ir milzīgs komandas darbs nevis atsevišķas zvaigznes.

Par rakstnieka talantu es uzskatītu spēju radīt stāstu, kas ir tik spēcīgs, ka lasītājam tas kļūst par daļu viņa realitātes. Var izlasīt jauku stāstu, bet joprojām domāt – nu jā, tas ir tikai labs stāsts. Bet var izlasīt kaut ko pat tehniski slikti uzrakstītu un pazaudēt to robežu, kur beidzas esošā realitāte, un kur turpinās šī cita pasaule. Neņemšos salīdzināt, bet tas noteikti ir ļoti grūti izdarāms.

(Reply to this) (Parent)