Decembris 15., 2014
| 21:49 Man reizēm šķiet, ka man ir kaut kāds dienas darbs nevis tikai tāpēc, ka es esmu tāds caurkritis rakstnieks, kas ar savu rakstniecību nespēj naudu nopelnīt, bet tāpēc, lai es būtu spiesta vismaz dažas stundas dienā būt kaut nomināli normāla.
Tās rakstīšanas/rediģēšanas dēļ es vislaik šūpojos starp "haha, es esmu tik awesome" un "akdies akdies, kā var būt tāds lohs" un "ok, skaidrs, šito vienkārši nav iespējams izdarīt tā, kā es gribu *griež vēnas*", un atpakaļ uz "haha, es esmu tik awesome".
Un augstākminētais, starp citu, ir pats galvenais iemesls, kāpēc es nelabprāt uzskatu draņķīgas grāmatas par draņķīgām; vienkārši tāpēc, ka, lasot tekstu, es nejūtu to autora šūpošanos starp elli un paradīzi, bet zinu, ka tā tur noteikti ir bijusi. Es pat nezinu, kurā citā mākslas paveidā ir tik daudz neredzamu pūļu; baletdejotājiem vismaz ir lauztie kauli, ko parādīt.
Es te nežēlojos/nelielos/žēlojos/lielos, nevermind.
|
Comments:
| From: | iive |
Date: | 15. Decembris 2014 - 22:10 |
---|
| | | (Link) |
|
:))
par to mākslu un neredzamību, vot, nu gan tu runā muļķības.
viss pārējais ļoti precīzi ķer procesu, bet izcelt rakstīšanu - tiešām?
Nu, rakstīšana ir bijusi vienīgā māksla, kur es varu lasīt dajebko un padomāt "es varētu uzrakstīt šitā, tikai drusku labāk". Kamēr visu pārējo mākslu pavadu ar domām "āpāc kā viņi to spēj" (nu tipa skatos viduvēju seriālu un domāju "psc, cilvēkus tur filmē un viņi nesarkst un nestostās, kā viņi to var!", nemaz nerunājot par to, ka mākslinieki māk zīmēt un daiļslidotāji māks slidot); bet man prieks, ka šis idiotiskais pieņēmums par literatūru kā nenormāli īzī mākslas veidu ir tikai mans, nevis vispārējs.
| From: | eos |
Date: | 16. Decembris 2014 - 06:05 |
---|
| | | (Link) |
|
Kā bijusi baletdejotāja varu teikt - lai nu kas, bet kauli gan nevienam te nelūzt.
Dzīve gan pie štangas paiet - trenējies katru dienu 4 stundas un laika nav vairs nekam.
Ar rediģēšanu - tas darbs ir rutinējošs un notrulina daudz vairāk kā taisīt vienu kustību virkni spoguļa priekšā 100x no vietas, imho.
Tu lauz manu sirdi, tagad viss, kas man paliks no baleta baudīšanas būs "look at dat ass!", bez "un pasties uz to ciešanu apgaroto seju!" :)
| From: | eos |
Date: | 16. Decembris 2014 - 08:44 |
---|
| | | (Link) |
|
Nu nē :D tāpat kā ar pianistiem un citiem trakiem māksliniekiem, kas vienu kustību/vingrinājumu slīpē - lai arī citiem tās varbūt liekas ciešanas, taču izrādei/koncertam tiek ziedots viss...
Draugs,negribi vīnu šovakar iedzert?
Gribu, bet nesanāk ieplānot :(
Nubet kādu citu dienu,piemēram, nākamnedēļ vai nedēļā pēc tam?
nākamnedēļ izklausās paceļami, jā. davai sarakstāmies meilā, nevis komentāros? :)
Sarunāts!!! Ieraksti komentāru, kad atsūti emailu! |
|
|