Septembris 1., 2014
| 00:17 Bet varbūt es vienkārši esmu padomjlaika bērns un neticu valstij kā tādai, gribu turēt to no sevis pa gabalu; zinot, ka esmu pārāk gļēva, lai kostu rokā, kas mani baro, vienkārši neņemt barību.
|
Comments:
From: | fedrs |
Date: | 1. Septembris 2014 - 00:29 |
---|
| | | (Link) |
|
Tagad taisnosies katru reizi, kad kāda garlaicības mākta dura tiks pie interneta?
Es jau nu arī tādā pašā krāsā :)
Hmm, es esmu ievērojis, ka tas, ka kāds cilvēks mēģina analizēt savu rīcību, domas vai sajūtas, dažkārt tiek uztverts par taisnošanos, kaut arī bieži vien cilvēks tikai vēlas savus motīvus saprast pats vai paskaidrot citiem. (Šī ir tāda vispārīga atziņa, kas var neattiekties un var attiekties uz konkrēto ierakstu.)
Var jau būt, bet šoreiz tas vairāk izskatījās pēc prastas skaudības. Apmēram tāpat, kad normāli vecāki protestē pret bērnu pabalstiem, jo “sarodas visādi, kas bērnus dzemdē, lai tikai dzīvotu no pabalstiem”. Vai labs strādnieks protestē pret bezdarbnieku pabalstiem, jo tie vairo sliņķus un bezdarbu. Vai nacionālisti ir pret atbalstu imigrantiem, jo viņi ir vairumā ir pabalstu izkrāpēji, utt. Tas ir, katrs selektīvi redz to, ko grib redzēt.
LOL, tu jau nu konkrēti selektīvi ieraudzīji to, ko gribēji ieraudzīt :D
Ja vēl varētu tā selektīvi kādu labu grāmatu atrast, būtu pavisam forši :D
alerģija pret "valsti" ir saprotama, taču pēc būtības nevajadzētu sevi no tās nodalīt. skaidrs, ka valstij ir lielāka atbildība nekā privātai organizācijai, un ir kārdinoši pārmest nenovēršamo - ka pie lemšanas ir dzīvi, subjektīvi, dažkārt vāji cilvēki. tas ir kā ģimenē, tikai vairāk iesaistīto personu
Nē, man pat tiešām nav protesta pret tiem dzīvajiem cilvēkiem, kas dzīvojas pa KKF ekspertu komisiju, man ir nepatika pret valsti kā pret "kaut ko, kas man dod naudu, jo man pienākas", kaut kā tā. Nu tb man visu laiku liekas, ka pienāks diena, kad viņi to visu atprasīs kaut kādā patriotismā vai lojalitātē.
laikam tiešām totalitārisma sekas + netīksme pret jebkuru varas struktūru
Vai arī riebums, kas palicis no tā dzīves posma, kurā es pati nevarēju sev nopelnīt iztiku. Es, teiksim, arī īpaši neparakstos uz "dzīvi tikai no bērnu pabalsta" vai opciju "a kā būtu nestrādāt un lai vīrs mani uztur". |
|
|