autors par saviem līdzekļiem jau jebkurā gadījumā neizdod (ja vien nav ADDeģis). ja izdevējs neatzīst grāmatu par potenciālu ieņēmumu avotu, resp., paredz, ka to daudz nepirks, darbs neatbilst hanībijas augstāk postulētajiem rakstniecības standartiem. un šādi standarti nav Latviešu Rakstnieku Lielmasas standarti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ehm, bet izdevniecības tāpat lielākoties neizdod tās grāmatas par saviem līdzekļiem, bet gan prasa līdzekļus VKKF. Vismaz par dzeju, tiešām ne pārāk daudz orientējos, kā tas notiek prozas gadījumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Apškrūmu un tematiskos krājumus mīļajai vecmāmiņai gan jau izdod par izdevniecības līdzekļiem. Vienkārši tev tas neierakstās kā dzeja.

(Reply to this) (Parent)

Izdod gan, džim, izdod ;) Izdevējmodelis pēdējo pāris gadu laikā ir nenormāli mainījies, un angliski lasošajā pasaulē "self-published" vairs nenozīmē "pilnīgs deģis".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, nu es par LV izteicos. jeb te arī mainījies?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neah, es tā rēķinu, ka vēl gadiņi pieci paies. nu, vrb divi. atkarīgs no tā, cik drīzā laikā lasošā publika kindles sapirksies + izaugs rakstnieki, kas pašizdosies biznisa dēļ, nevis ego paijāšanai.

principā arī LV tas jau tagad varētu būt strādājošs biznesa modelis, ņemot vērā autorhonorāra starpību (10%-20% no pārdotā, ja ejam caur izdevniecību, vs 70-80%, mok pat 90% no pārdotā, ja pašpublicējamies caur e-grāmatu veikaliem - starpība tā kā drusciņ ir). vienkārši pašam jāmedī rokā redaktors/korektors/maketētājs/vāka autors/jāapgūst n-tās lietas par promo un tamlīdz, kas prasa gan ieguldītu laiku, gan naudu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nenormāli rupji rēķinot, 2000 Ls iegulda pats autors sākumā, lai dabūtu kvalitatīvu trešo pušu darbu, attiecīgi e-grāmata atmaksā tīros izdevumus, ja izdodas pārdot eksemplārus 2500 Ls vērtībā (piem., 500 eksemplāri grāmatu par piecīti).

Kas nav nereāli, bet problēma ir tur, ka grāmatas sarakstīšana ir darbs, nu, hmmm (*rupji un strauji rēķina*) absolūtais minimums 1000 stundas; 2000, ja pieskaita visas cīņas ar redakcijām, trešo pušu menedžmentu un promo aktivitātes, attiecīgi 250 standarta darba dienas. Tātad regulārajiem ienākumiem, lai varētu teikt, ka bizness strādā, būtu jābūt kā minimums 2400 latiem gadā, tātad gadā jāpārdod (rēķinot visas pašizdotās grāmatas kopā) grāmatas 3000 latu vērtībā, t.i., 600 grāmatas par piecīti gabalā pa virsu tām 500 grāmatām, kas jāpārdod, lai nosegtu sākotnējos izdevumus - un tas tikai, lai sakasītu minimālo mēnešalgu 200 latu apjomā un pieņemot, ka VID nepiesiesies un autors nemaksās sociālo nodokli.

Botoms lains: par kārpošos biznesu tas kļūst apmēram brīdī, kad katrai grāmatai par piecīti ir vismaz 1000 lasītāji (tādi, kas grāmatu nopērk, nevis nokačā torrentos), par kaut cik rentablu un legālu biznesu tad, kad katrai grāmatai ir vismaz 4000 lasītāji. Bet kā hobiju (pamatalgu pelnot citur) to uztur jau 500 lasītāji grāmatai. Attiecīgi grāmatai par 2,50 cipari is 2000/4000/1000 un tādā garā.

Kā draņķīgu hobiju to uztur dajebkas (nu tb var jau pats būt sev redaktors, korektors, maketētājs un vāka mākslinieks, bet tur ir jābūt vai nu nenormālam profesionālim, vai arī nekritiskam diletantam, un, visticamāk, tas iebliezīs pa pārdošanas līniju).

/līdzīgus aprēķinus principā varētu veikt arī par izdevēju izdotām grāmatām, jā, hmmm.

(Reply to this) (Parent)

Izdevēju izdotām grāmatām varētu rēķināt ~1200 h = 150 darba dienas = 1500 Ls atlīdzība par grāmatu (pēc nodokļiem) varētu būt absolūtais minimums, lai varētu teikt, ka tas nav hobijs, tas ir darbs.

(Reply to this) (Parent)