es šajā gadījumā tieši par rakstniecību kā mākslu, tipa drīzāk līdzīgi mūzikai, nevis sava stāsta stāstīšanai. Tb "tikai rotaļa", no tā arī eskeipisms (taisīt eskeipismu no realitātes "savā stāstā" jau robežotos ar psih. traucējumiem, ne?)

bet protams, ka šīs nav vienīgās, vnk tas ir tas, kas mani šobrīd nodarbina; t.i., tas, kādas sajūtas es pati no sevis sagaidu, definējot sevi kā rakstnieci, kuras sajūtas patiešām ir, un kuras ir tādā apšaubāmā līmenī

(Reply to this) (Parent)