Tu gribi teikt, ka tev, lai uzklausītu cita cilvēka viedokli, ir nepieciešams, lai šis cilvēks tev paziņo, ka viņa viedoklis nav vienīgais objektīvi pareizais, universālais un visiem derīgais? Ja tev nav tāda disklaimera, tad tu sāc domāt, ka šis viedoklis varbūt ir vienīgais pareizais, ja jau nav teikts, ka varbūt ka nav?
Vai tad, kad tu saki, ka "pārliecība par savu viedokli nenozīmē, ka viedoklis ir pareizs, universāls, derīgs visiem", tu piezīmē, ka (lai arī tu par to esi pārliecināts) šis ir tikai tavs viedoklis un tātad ne obligāti pareizs, unikāls un derīgs visiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, tas viss ir tikai mans viedoklis. Tu (un jebkurš cits) to var pieņemt, daļēji pieņemt vai nepieņemt.

Bet ar pārliecība par savu viedokli nenozīmē, ka viedoklis ir pareizs, universāls, derīgs visiem es gribēju teikt, ka vispār nav vienīgā pareizā viedokļa jebkurā jautājumā.

Runājot par jebkuras svarīgas lietas BŪTĪBU, man nav īpaši svarīgi, kādā formā tas izteikts. Bet šī pārliecības par savu viedokli demonstrēšana noteikti man traucē. Tīri emocionālā līmenī man nepatīk cilvēki, kas mēģina neapšaubāmi pateikt savu vienīgo pareizo viedokli ("Es esmu Dievs, es zinu, kā ir pareizi, jums nebūs manis teikto apstrīdēt, ja jūs to darāt, jūs esat muļķi"), visbiežāk es no viņiem norobežojos, ja jautājums man personiski nav būtiski svarīgs.

In general, es runāju par toleranci un cieņu pret citiem cilvēkiem, viņu pieredzi, zināšanām, viedokļiem un vajadzībām, kuras, manuprāt, šobrīd daļā sabiedrības smagi pietrūkst. Jo tuvāk tā sauktajai "elitei", jo vairāk pietrūkst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tu tiešām tā domātu, tad tev vajadzētu arī pieņemt iespēju, ka VARBŪT tavs viedoklis, ka nav viena pareizā viedokļa, ir aplams un attiecīgi pastāv kāds viens objektīvi pareizs viedoklis un tas cilvēks, kurš ar tādu pārliecību šo viedokli pauž, to dara pilnīgi attaisnoti, jo viņam ir 100% taisnība.

Citādi sanāk tā, ka "nav vienīgā pareizā viedokļa, izņemot šo manu uzskatu, kas ir pareizs". Kautkā nekorekti, ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā. Es tiešām domāju, ka mans viedoklis par 100% ir tikai man pieņemams, par pārējiem es nevaru spriest, kur nu vēl mēģināt iestāstīt, ka man taisnība, jo tas būtu bezjēdzīgākais, ko varētu darīt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es pilnīgi redzu, ka vienīgais iemesls, kāpēc tu centies mums iestāstīt savu viedokli, t.i., atvainojos, vienīgais iemesls, kāpēc centies ierakstīt rāmīšos tekstu, ir pirkstu veiklības vingrināšanai:D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pilnīgi garām :) Un es neko negribu nevienam iestāstīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā - re kur tu centies man iestāstīt, ka "pilnīgi garām".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt. Paldies.
Lai Tev veicas, vai arī lai neveicas, kā vēlies! :)
Atā!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, laikam pietiks tevi spīdzīnāt.

(Reply to this) (Parent)

Es padomāju, kāpēc es vispār komunicēju. Lai labāk saprastu sevi, lai labāk saprastu citus cilvēkus, lai labāk saprastu, kā labāk dzīvot :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tevi neinteresē sava viedokļa paušana un interesē tikai citu/sevis/pasaules saprašana, tad kāpēc neaprobežojies tikai ar klausīšanos un jautājumu uzdošanu?
(Bez tam, kur tad paliek tādi komunikācijas veidi, kā "man, lūdzu, puskilogramu rozīņu iesveriet" - tas neiekļaujas nevienā no tevis nosauktajiem komunikācijas iemesliem.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neteicu, ka mani neinteresē sava viedokļa paušana, īpaši cilvēkiem, kas vēlas to zināt un mani saprot.
Nevar aptvert neaptveramo. /K.Prutkovs/

(Reply to this) (Parent)

Tolerance un cieņa ir divas atšķirīgas lietas - tolerance nozīmē paciest kaut ko nepatīkumu, cieņa nozīmē pieņemt kaut ko bez kritikas. Toleranci atbalstu - tak skaidrs, ka nevar uztaisīt tā, lai visiem būtu labi - vienmēr kādas neērtības jāpiecieš, savukārt cieņu es nesaprotu un neatbalstu - vienīgais, kas no tās uzvārās ir tas, kuru ciena, pārējiem no tā ir tikai problēmas, kad nekontrolētais cienītais kārtējo reizi savāra ziepes.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, atšķirīgas, bet, manuprāt no sākotnējās iecietības var rasties dialogs, tad cieņa (un noteikti arī otrādi, ja es cienu sevi, tad iecietīga izturēšanās pret citādi domājošiem ir automātiski).
Es, protams, domāju nevis ārējo cieņas izrādīšanu (tā būtu tolerance), bet sajūtu - jebkurš cilvēks manās acīs ir personība, būtībā ne labāks un ne sliktāks par mani.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir acīmredzami, ka jebkurš cilvēks ir labāks vai sliktāks par tevi (atkarībā no izvēlētajiem vērtēšanas kritērijiem). Savādāk nebūtu iespējams, piemēram, sports. Kultivējot sevī sajūtu, ka visi cilvēki ir vienādi, tu sev melo. Es vēl saprastu, ja tu šeit no melošanas gūtu kādu labumu, bet nevaru tādu ieraudzīt.
Ir, protams, likumi, kas mēģina vienādot cilvēku tiesības un pienākumus, bet pat pēc tiem sanāk, ka, piemēram, pensionāri vai jaunie vecāki ir labāki par citiem cilvēkiem (tiem pieškir lielāku daļu no kopējā katla, pretī prasot mazāk).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es tikai uzrakstīju vispārējo domu. Protams, ja tā vērtē, ok. Bet es tā nedaru cenšos nedarīt. Tikai tas nozīmē ko citu. Es runāju par savu attieksmi pret cilvēkiem. Varētu teikt - katrs cilvēks ir savādāks, bet tas kurš mazāk izdara, lēnāk noskrien distanci, utt., nav sliktāks par to, kurš ir līderis. Un nav arī labāks, protams. Viņi ir vienādi vērtīgi. Zinātniskāk izsakoties, arī no tāda viedokļa, ka viņi abi ir absolūti nepieciešami jebkurā populācijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja viņi ir vienādi vērtīgi (vai, ja tu nevērtē) tad kā tu vari runāt par līderi un lēno - tev vispār nevajadzētu būt šadiem konceptiem.

(Skaidrs, ka katru cilvēku var vērtēt dažādos veidos, piemēram, pēc ietekmes uz Saules temperatūru visi būs gandrīz vienādi, bet pēc, piemēram, tauku satura organismā vai naudas daudzuma maciņā stipri atškirsies. Un gan jau katram var piemeklēt tādu vērtēšanas sistēmu, kurā tas būs vērtīgs.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man, starpcit, šitajā te ir līdzīgs pieņēmums, izejot gan no drusku citiem apsvērumiem.
T.i., no tā, ka individuāls cilvēks var piemeklēt sev tīkamos un "labos/foršos/krutos" cilvēkus tikai izejot no personiskajiem kritērijiem, un no šādiem kritērijiem IR jāiziet, jo citādi jebkāda komunikācija kļūst absurda (un rezultātā rodas laulības, kurās labā beibīte noprec kautkādu murkšķi dzērāju bērnusitēju ar domu "viņā noteikti arī ir kaut kas labs, viņš ir tāds pats cilvēks kā citi un ir pelnījis mīlestību").
Bet tieši tāpēc, ka man ir šis individuālais skatījums, kā arī tāpēc, ka es dzīvoju ļoti ierobežotu laika posmu, es faktiski nevaru pateikt, kas ir "labs", "vērtīgs", "pareizs" ilgtermiņā, t.i., es nevaru pateikt, ka kāda cilvēku grupa ir tizli ne tikai manā izpratnē, bet arī pa lielām šaibām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā. Vērtēšanai anyway ir vajadzīgs cilvēks, kas izdomā (vai "ar iekšām sajūt") vērtību skalu. Ja abstrahējamies no konrēta cilvēka vai konkrētas cilvēku izdomātas ideoloģijas, tad nav, kas nosaka, kā atšķirt labu no slikta (viens no iemesliem, lai izgudrotu dievu, kas tad nu ir pārākā instance laba un ļauna noteikšanai, bet līdzko cilvēki mēģina noskaidrot, kas dievaprāt ir labi, kas slikti, tā nekas cits nesanāk, kā kārtējā cilvēku radītā ideoloģija). Zinātne var tikai konstatēt faktus, bet nevar tos novērtēt, piemēram, vai tas būtu labi, ja cilvēki izmirtu, vai nē.
Tobiš, ne tikai tu nevari zināt "pa lielām šaibām", bet neviens nevar zināt (ja vien pats nav "liela šaiba").

(Reply to this) (Parent)

Tie gan nav mani koncepti. Tie man ir iemācīti, lielā daļā sabiedrības akceptēti. Es arī nesaku, ka tie nekam neder. Turklāt, tie šobrīd labi iekļaujas manā pasaules redzējumā, tāpēc, ka es dzīvoju reālajā pasaulē un visā visumā pieņemu to tādu, kāda tā ir. Es tikai paudu savu viedokli, kas, iespējams, šobrīd varētu padarīt pasauli labāku.
Patiesībā es te varu pierakstīt papildinātu filozofa teikto - "Es zinu tikai to, ka neko nezinu, un arī tas vēl nav droši zināms" :D
Bet es dzīvoju un esmu laimīgs, tas gan šobrīd ir droši :)

(Reply to this) (Parent)