Ou. Respect ;) Turklāt doma (ar ticību, t.i. tās uzskatāmu piemēru) ir laba pati par sevi.

Katrā lietā jau var atrast k-ko labu. Problēmas & sirdsapziņas pārmetumi rodas tad, kad sāk salīdzināt ieguvumus & zaudējumus - piem. cigaretes nomierina (ir takš tāds stereotips?), bet bojā veselību. Un tad nu domā - kas tev/citiem/cilvēcei kopumā ir svarīgāks? Ar tiem vēža slimniekiem līdzīgi - pozitīvs efekts var būt, bet cik tas ir ticami? Vai nebūtu bijis labāk to naudu iztērēt experimentālu zāļu iegādei vai "pēdējiem prieciņiem"? u.t.t. u.tml.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, pretīgākais tajā visā pasākumā jau ir tas.
Ka tie vēžinieki varbūt tiešām būs laimīgāki "ticot" un radot sev ilūziju, ka dzīvos (jo mēs tak esam tik ļoti pieraduši pie tā, ka nauda netiek ieguldīta bezjēdzīgās lietās). Un viņu radi-un-draugi vispār būs eiforijā, apmierinot gan savu līdzjūtību, gan papaijājot ego.
Bet bļin, kā klients vārītos no visa šitā. Un reklāmistam jau naudu maksā tikai par to, ka klients vārās. Ne jau par ticošajiem vēžiniekiem un viņu radiem un draugiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Apvieno patīkamo (laimīgie slimnieki) ar lietderīgo (klients)? Vai arī novieto morālo konfliktu ārpus sevis - mēs jau esam labiņi, bet klients gan ir amorāls maita, jo pasūta šādu reklāmu & vēl nopelna?

(es tik' meklēju, kur piekasīties)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nēēē, dubultdoma.

(Reply to this) (Parent)