Raksts lielākoties ir rakstīts no "vidējā statistiskā" jaunieša skatu punkta, no standartīgākā aizsprieduma nēsātāja, nevis no dzejnieka vai reklāmista puses. No šīs puses raugoties ir skaidrs, ka reklāma defaultā besī, jo, lai cik stilīga tā reklāma būtu, nevienam nepatīk, ka mīļākais seriāls interesantākajā brīdī tiek pārrauts, lai ieturētu reklāmas pauzi. Reklāma ir uzbāzīga kā muša, un pofig, cik skaistas tai mušai acis, uzbāzība paliek uzbāzība.
Arī dzeja defaultā besī - skolā liek mācīties no galvas Raini - itkā nebūtu labākas lietas ar ko nodarboties. Un ja vēl varētu saprast, par ko tie dzejnieki tur gruzās, bet šie jau raksta tik kriptiski, ka nevar nekādā jēgā iebraukt. Tip' izlasi dzejoli, un pēc tam funktierē: "a par ko man šeit būtu jāpriecājas?"

"ir tikai dzeja un reklāma - tāda, kāda ir. kādu tu to radi."
Jā. Tad ja tu to dzeju ieliec skapī un reklāmu aproc parkā zem soliņa. Bet, ja reklāmu vai dzeju redz cilvēki, tad tā ir tāda, kādu cilvēki to redz, nevis tāda, kāda tā ir. Ja cilvēki ir redzējuši daudz sliktas reklāmas un daudz sliktas dzejas, tad gribot negribot izdara vispārinājumus, ka visa dzeja un visas reklāmas besī ārā. Un tas, ka ir arī daži izņēmumi, nebūt netraucē radīt drošus aizspriedumus, kas nostrādā gandrīz vienmēr.

Varbūt tev šķiet, ka tā ir slikto dzejnieku vai reklāmistu problēma, bet īstenībā tā ir sabiedrības problēma, kam visi šie ražojumi ir jāsagremo. Ja no sūdīgas dzejas vēl var diezgan viegli izvairīties, tad no draņķīgas reklāmas atbrīvoties ir daudz grūtāk - reklāma ir visur.

(Reply to this) (Thread)

gan reklāma, gan dzeja ietver sevī mērķauditoriju. Slikta ir tā dzeja un tā reklāma, kas (neatkarīgi no tās īpašībām) tiek pasniegta neatbilstošai mērķauditorijai. T.i. - labs bērnu dzejolis ir tas, kas patīk bērniem. Laba pusaudžu reklāma ir tā, kas patīk pusaudžiem. Etc.

Nujā, un Kalvītim jau arī ir taisnība, kad viņš saka, ka sabiedrības nabadzības cēlonis ir domāšanas nabadzība. Tikai nez kāpēc tas, ka to saka Kalvītis, ir stipri kaitinoši. (Ja to teiktu, teiksim, Krivade vai Melgalve, tad tas būtu ļoti prātīgs un sakarīgs teksts.) Got the point?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mhmm.

Nope, punktu nedabūju - droši vien tāpēc, ka neesmu personīgi pazīstams ne ar Kalvīti, ne ar Krivaldi, un nevaru saprast kāpēc kādam tekstam no viena cilvēka mutes būtu jāskan savādāk, nekā no cita cilvēka mutes. Varu pieņemt, ka to iespaido personīgā attieksme pret konkrētu cilvēku vai kaut kādi priekšspriedumi par to, kā katram konkrētajam cilvēkam būtu jāizturas un jārīkojas, no sērijas: "es no tevis biju gaidījis vairāk", bet konkrētajā gadījumā man nav nekāda priekšstata par šiem cilvēkiem, tādēļ neredzu atšķirību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Idiotisks piemērs:
Ja parastais cilvēks saka: "Diena ir draņķīga avīze, nafig kāds to lasa?", tas ir ok - viņa viedoklis.
Ja to saka NRA galvenais redaktors - nekorekts uzbrauciens no konkurenta puses.
Ja to saka pašas Dienas galvenais redaktors, tad pirmā reakcija ir - wtf, stulbeni, pats taču to avīzi izdod! Un, ja tekstā netiek atrasts vai nu risinājums šai problēmai, vai skaidrs pierādījums, ka redaktors tā nav domājis, vai arī skaidrs pamatojums, kāpēc Dienai būtu jābūt draņķīgai, tad negatīva reakcija garantēta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Citiem vārdiem sakot, konkrētajam cilvēkam konkrētajos apstākļos šim jautājumam bija jābūt pietiekami svarīgam, lai to paanalizētu dziļāk. Sāku saprast tavu domu gājienu.

(Reply to this) (Parent)