|
Septembris 26., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) barvins | 13:48
Raksts lielākoties ir rakstīts no "vidējā statistiskā" jaunieša skatu punkta, no standartīgākā aizsprieduma nēsātāja, nevis no dzejnieka vai reklāmista puses. No šīs puses raugoties ir skaidrs, ka reklāma defaultā besī, jo, lai cik stilīga tā reklāma būtu, nevienam nepatīk, ka mīļākais seriāls interesantākajā brīdī tiek pārrauts, lai ieturētu reklāmas pauzi. Reklāma ir uzbāzīga kā muša, un pofig, cik skaistas tai mušai acis, uzbāzība paliek uzbāzība.
Arī dzeja defaultā besī - skolā liek mācīties no galvas Raini - itkā nebūtu labākas lietas ar ko nodarboties. Un ja vēl varētu saprast, par ko tie dzejnieki tur gruzās, bet šie jau raksta tik kriptiski, ka nevar nekādā jēgā iebraukt. Tip' izlasi dzejoli, un pēc tam funktierē: "a par ko man šeit būtu jāpriecājas?"
"ir tikai dzeja un reklāma - tāda, kāda ir. kādu tu to radi."
Jā. Tad ja tu to dzeju ieliec skapī un reklāmu aproc parkā zem soliņa. Bet, ja reklāmu vai dzeju redz cilvēki, tad tā ir tāda, kādu cilvēki to redz, nevis tāda, kāda tā ir. Ja cilvēki ir redzējuši daudz sliktas reklāmas un daudz sliktas dzejas, tad gribot negribot izdara vispārinājumus, ka visa dzeja un visas reklāmas besī ārā. Un tas, ka ir arī daži izņēmumi, nebūt netraucē radīt drošus aizspriedumus, kas nostrādā gandrīz vienmēr.
Varbūt tev šķiet, ka tā ir slikto dzejnieku vai reklāmistu problēma, bet īstenībā tā ir sabiedrības problēma, kam visi šie ražojumi ir jāsagremo. Ja no sūdīgas dzejas vēl var diezgan viegli izvairīties, tad no draņķīgas reklāmas atbrīvoties ir daudz grūtāk - reklāma ir visur.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |