Augusts 24., 2005
| 21:34
|
Comments:
bet, teiksim, man ļoti patīk doma, ka ir vispār vai diezgan daudz vienalga, ko domā citi. un tie, kas mani jau zina, ir spējīgi saprast manas dažbrīd dažādās izpausmes, līdz ar to tuvo cilvēku pazaudēšana man nedraud.
nu, baumas adekvāti uztvert un gūt kādu labumu no tām ir iespējams tikai tad, ja pret to ir pietiekami vienaldzīga attieksme. tikko tu to uztver personiski, tā sanāk apvainoties - un labuma nekāda. geez, arī man tak nav īpaši svarīgi, ko par mani domā Varakļānu pensionāri ;)
pag', kas ir šī labuma gūšana, ja es pret to izturos vienaldzīgi? atzīšos, es nespēju "savilkt galus kopā" :)
ir tomēr situācijas, kurās tev ir svarīgs citu viedoklis. kaut vai darbā, piemēram. vai attiecībās ar mīļotā cilvēka vecākiem. vai ar mīļotā cilvēka draugiem. ir jau jauki dzīvot hermētiski noslēgtā pasaulītē, kur visi tevi saprot un pieņem, bet tas ir diezgan grūti realizējams (un, pieļauju, arī diezgan neproduktīvs) modelis.
nedroši, bet tieši par šo arī iedomājos. šajā brīdī saprotu, ka šī tēma ir ļoti individuāla. sāksim ar to, ka ar darbu man ir paveicies, jo tie ir cilvēki, kuri mani pieņem ar dažreizējajām izpausmēm. nu jā, galu galā mēs arī esam trīs cilvēku kolektīvs :) mīļotā cilvēka pagaidām nav, līdz ar to arī atkrīt tā vecāku būšana. bet es piekrītu, ka viņiem es nerādītu sevi visu, lai nebūtu nevēlamu spiedienu no viņu puses uz mīļoto cilvēku. jā, ir diezgan jauki dzīvot hermētiskajā pasaulītē, bet ik pa brīdim tāpat rodas vēlme ar kādu kontaktēties un kopā piedzīvot mirkļus. un par to neproduktivitāti, manuprāt, arī ir subjektīvi. es sasniedzu labākus rezultātus, kad darbojos viens pats, jo tad viss un es domāju pilnīgi viss, ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis paša, un man patīk sevi ielikt sevi pilnībā. protams, es nenoliedzu arī kolektīvos panākumus, tomēr tās ir citas izjūtas - ne tik spēcīgas.
nēnē. neproduktīvi nevis nozīmē "nevar pastrādāt", bet "pietrūkst informācijas no malas, pietrūkst jaunu insaitu, rodas maldīgs priekšstats par pasauli kā kaut ko jau pazīstamu un paredzamu", kaut kā tā. t.i., var ļoti ilgi dzīvot savā&tuvāko draugu noslēgtajā pasaulītē, bet vienā brīdī traki pietrūkst kāda cilvēka, ko iepazīt.
ā, skaidrs. es domāju to arī spēj nodrošināt vienkāršas, ikdienišķas saskarsmes, novērojumi, kas pēc kāda laika var summēties. starp citu, šeit taču arī var gūt jaunus insaitus :) vismaz daļēji. tas nenozīmē, ka es būtu virtuālās saskarsmes atbalstītājs, bet es arī netaisos noliegt to, ko šī vieta man ir devusi. |
|
|