|
Augusts 24., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) arteck | 22:28
nedroši, bet tieši par šo arī iedomājos. šajā brīdī saprotu, ka šī tēma ir ļoti individuāla. sāksim ar to, ka ar darbu man ir paveicies, jo tie ir cilvēki, kuri mani pieņem ar dažreizējajām izpausmēm. nu jā, galu galā mēs arī esam trīs cilvēku kolektīvs :) mīļotā cilvēka pagaidām nav, līdz ar to arī atkrīt tā vecāku būšana. bet es piekrītu, ka viņiem es nerādītu sevi visu, lai nebūtu nevēlamu spiedienu no viņu puses uz mīļoto cilvēku. jā, ir diezgan jauki dzīvot hermētiskajā pasaulītē, bet ik pa brīdim tāpat rodas vēlme ar kādu kontaktēties un kopā piedzīvot mirkļus. un par to neproduktivitāti, manuprāt, arī ir subjektīvi. es sasniedzu labākus rezultātus, kad darbojos viens pats, jo tad viss un es domāju pilnīgi viss, ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis paša, un man patīk sevi ielikt sevi pilnībā. protams, es nenoliedzu arī kolektīvos panākumus, tomēr tās ir citas izjūtas - ne tik spēcīgas.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |