Augusts 24., 2005
| 21:34 post scriptum: patiesībā doma par cilvēku, kas nekad neko nerunā par citiem, manī arī rada zināmu diskomfortu. nu, tā riebīgā sajūta, ka tevi vēro, vērtē, bet neko nesaka - tas ir biedējoši, jo tad tu pat iedomāties nevari, ko šis cilvēks domā. ja cilvēks baumo, tad vismaz ir priekšstats par to, kā viņš tevi uztver.
un baumas droši vien ir arī viens no labākajiem veidiem, kā uzzināt, kā citi tevi redz. jo draugi tevi pazīst un tāpēc nevar objektīvi spriest par to, kā tevi redz cilvēks no malas, paziņas reti kaut ko pasaka acīs un arī tad tu nevari īsti uzticēties šiem tekstiem.
un vispār - pēdējais laiks uztaisīt superduper mega portālu "baumas.lv", kurā katrs cilvēks varētu uzzināt, ko citi par viņu runā. ļoti izglītojoši :) un es jau redzu ielūguma vēstuli -- "sveika, honeybee! par tevi baumo! gribi zināt - ko? pievienojies portāla baumas.lv baumotāju pulkam!"
|
Comments:
Izskatās pēc biznesa plāna;)
bet, teiksim, man ļoti patīk doma, ka ir vispār vai diezgan daudz vienalga, ko domā citi. un tie, kas mani jau zina, ir spējīgi saprast manas dažbrīd dažādās izpausmes, līdz ar to tuvo cilvēku pazaudēšana man nedraud.
nu, baumas adekvāti uztvert un gūt kādu labumu no tām ir iespējams tikai tad, ja pret to ir pietiekami vienaldzīga attieksme. tikko tu to uztver personiski, tā sanāk apvainoties - un labuma nekāda. geez, arī man tak nav īpaši svarīgi, ko par mani domā Varakļānu pensionāri ;)
pag', kas ir šī labuma gūšana, ja es pret to izturos vienaldzīgi? atzīšos, es nespēju "savilkt galus kopā" :)
ir tomēr situācijas, kurās tev ir svarīgs citu viedoklis. kaut vai darbā, piemēram. vai attiecībās ar mīļotā cilvēka vecākiem. vai ar mīļotā cilvēka draugiem. ir jau jauki dzīvot hermētiski noslēgtā pasaulītē, kur visi tevi saprot un pieņem, bet tas ir diezgan grūti realizējams (un, pieļauju, arī diezgan neproduktīvs) modelis.
nedroši, bet tieši par šo arī iedomājos. šajā brīdī saprotu, ka šī tēma ir ļoti individuāla. sāksim ar to, ka ar darbu man ir paveicies, jo tie ir cilvēki, kuri mani pieņem ar dažreizējajām izpausmēm. nu jā, galu galā mēs arī esam trīs cilvēku kolektīvs :) mīļotā cilvēka pagaidām nav, līdz ar to arī atkrīt tā vecāku būšana. bet es piekrītu, ka viņiem es nerādītu sevi visu, lai nebūtu nevēlamu spiedienu no viņu puses uz mīļoto cilvēku. jā, ir diezgan jauki dzīvot hermētiskajā pasaulītē, bet ik pa brīdim tāpat rodas vēlme ar kādu kontaktēties un kopā piedzīvot mirkļus. un par to neproduktivitāti, manuprāt, arī ir subjektīvi. es sasniedzu labākus rezultātus, kad darbojos viens pats, jo tad viss un es domāju pilnīgi viss, ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis paša, un man patīk sevi ielikt sevi pilnībā. protams, es nenoliedzu arī kolektīvos panākumus, tomēr tās ir citas izjūtas - ne tik spēcīgas.
nēnē. neproduktīvi nevis nozīmē "nevar pastrādāt", bet "pietrūkst informācijas no malas, pietrūkst jaunu insaitu, rodas maldīgs priekšstats par pasauli kā kaut ko jau pazīstamu un paredzamu", kaut kā tā. t.i., var ļoti ilgi dzīvot savā&tuvāko draugu noslēgtajā pasaulītē, bet vienā brīdī traki pietrūkst kāda cilvēka, ko iepazīt.
ā, skaidrs. es domāju to arī spēj nodrošināt vienkāršas, ikdienišķas saskarsmes, novērojumi, kas pēc kāda laika var summēties. starp citu, šeit taču arī var gūt jaunus insaitus :) vismaz daļēji. tas nenozīmē, ka es būtu virtuālās saskarsmes atbalstītājs, bet es arī netaisos noliegt to, ko šī vieta man ir devusi.
Es tev kādu dienu varētu pastāstīt, ko par tevi baumo un zini, pēc baumām tu man nepatiktu (sākumā uz tevi lūrēju ar greizu aci), tāpēc labāk neklausīties baumās...
pēc baumām es pati sev arī nepatiktu :) t.i., es esmu pietiekami daudz dzirdējusi, ko citi runā par mani, un tas tomēr par kaut ko liecina. un arī tas, par ko nerunā, ir būtiski (t.i., acīmredzot attiecīgajā sfērā es esmu pamanījusies par sevi radīt labu iespaidu - vai arī tas vienkārši cilvēkiem nav licies svarīgi).
tip eksistē bauma "viņa pati nezina, kas ir viņas bērna tēvs" - tātad es radu iespaidu, ka drāžos ar ko pagadās, īpaši neraizējoties par iespējamajām sekām. bet salīdzinoši mazāk baumo par to, ka "viņa ir iedomīga un snobiska" - tātad šādu iespaidu es radu mazākā mērā. neesmu dzirdējusi baumas par to, ka "viņa tīšuprāt nogrūž no ceļa talantīgus jaunos autorus" - tātad, cerams, nav pārāk daudz jauno autoru, kuriem es būtu kaut kādā veidā kaitējusi. un tādā garā. ja tam pieiet kaut cik vēsu prātu un saprot, kādu daļu no tā visa ņemt vērā, tad informācijas avots visnotaļ vērtīgs :)
Bet mani kaitina, ka tās baumas rada iespaidu tiem, kuri mani nepazīst. Nu...man biku ir gadījies ciest dēļ baumām, tāpēc cenšos citus pēc tām nevērtēt, bet daudzi vērtē, kaut arī negribot tas iespaido viņu viedokli.
nu, man arī ir gadījies ciest, manuprāt, necieš tikai tas, par ko nebaumo :) bet tas jau nav iemesls, lai īpaši pārdzīvotu.
eu baigi labā ideja, vajadzētu tikai nedaudz to ideju pieslīpēt un varētu lielu piķi pelnīt. Protams baumotāji paliktu anonīmi, bet patiesībā interesanti būtu uzzināt kādas baumas tikai neklīst.
barvins pirmais pieteicās :D bet, no otras puses, neba nu viens cilvēks ar to strādās.
| From: | deep |
Date: | 25. Augusts 2005 - 01:29 |
---|
| | | (Link) |
|
a usstaisi! cilveeku trulums ir peljnjas garants.
a vot nez. vakar aizdomājos par to - zini, cilvēkam tomēr jābūt biki drosmīgam, lai uz kaut ko tādu parakstītos.
vai arī jādzīvo pietiekami interesantu dzīvi - lai visas "baumas" būtu patiesas & tas pašam liktos dikti kruta.
Biistamaakie ir cilveeki, kuri piekriit Taleiraana teicienam par to ka meele ir dota lai apsleeptu savas domas.
Man gan reizeem ir izdevies dzirdeet taadas baumas par sevi, ka peec taam kaarteeejo reizi var secinaat ka cilveeku stulbums un aprobezhotiiba ir neizmeerojams.
From: | ibio |
Date: | 4. Septembris 2005 - 03:51 |
---|
| | | (Link) |
|
nja, visam ir robezhas, izjemot cilveeku stulbumu. |
|
|