nedroši, bet tieši par šo arī iedomājos. šajā brīdī saprotu, ka šī tēma ir ļoti individuāla. sāksim ar to, ka ar darbu man ir paveicies, jo tie ir cilvēki, kuri mani pieņem ar dažreizējajām izpausmēm. nu jā, galu galā mēs arī esam trīs cilvēku kolektīvs :) mīļotā cilvēka pagaidām nav, līdz ar to arī atkrīt tā vecāku būšana. bet es piekrītu, ka viņiem es nerādītu sevi visu, lai nebūtu nevēlamu spiedienu no viņu puses uz mīļoto cilvēku. jā, ir diezgan jauki dzīvot hermētiskajā pasaulītē, bet ik pa brīdim tāpat rodas vēlme ar kādu kontaktēties un kopā piedzīvot mirkļus. un par to neproduktivitāti, manuprāt, arī ir subjektīvi. es sasniedzu labākus rezultātus, kad darbojos viens pats, jo tad viss un es domāju pilnīgi viss, ir atkarīgs tikai un vienīgi no manis paša, un man patīk sevi ielikt sevi pilnībā. protams, es nenoliedzu arī kolektīvos panākumus, tomēr tās ir citas izjūtas - ne tik spēcīgas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nēnē. neproduktīvi nevis nozīmē "nevar pastrādāt", bet "pietrūkst informācijas no malas, pietrūkst jaunu insaitu, rodas maldīgs priekšstats par pasauli kā kaut ko jau pazīstamu un paredzamu", kaut kā tā. t.i., var ļoti ilgi dzīvot savā&tuvāko draugu noslēgtajā pasaulītē, bet vienā brīdī traki pietrūkst kāda cilvēka, ko iepazīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ā, skaidrs. es domāju to arī spēj nodrošināt vienkāršas, ikdienišķas saskarsmes, novērojumi, kas pēc kāda laika var summēties. starp citu, šeit taču arī var gūt jaunus insaitus :) vismaz daļēji. tas nenozīmē, ka es būtu virtuālās saskarsmes atbalstītājs, bet es arī netaisos noliegt to, ko šī vieta man ir devusi.

(Reply to this) (Parent)