Jūnijs 20., 2005
| 21:02 Varbūt tiešām ir tā, ka patiesi laimīgie klusē, vai tāpēc, ka baidās aizbiedēt un sagraut, un nelaimi piesaukt, vai tāpēc, ka nedaudz kaunas par to, ka ir laimīgi šajā visā visumā nemīlīgajā pasaulītē, vai arī tāpēc, ka laime, kas šķietami piepilda tevi, atņem visus vārdus; mēs esam pieraduši runāt par skumjām, bažām un bailēm, bet "siltums", "miers" un "laime" ir vārdi, kurus grūti dabūt pār lūpām, vai arī runāt vienkārši vairs nav nepieciešams? Varbūt valoda ir izdomāta skumjajiem, nelaimīgajiem, nemierīgajiem, traumētajiem, sāpjpilnajiem, baiļu pārņemtajiem, valoda ir izdomāta tiem, kas nespēj saprasties tāpat? Mūzika: Einstürzende Neubauten - Dead Friends (Around the corner)
|
Comments:
es arii par to daudz esmu domaajusi.
| From: | pzrk |
Date: | 20. Jūnijs 2005 - 21:06 |
---|
| | | (Link) |
|
Tīri fiziski - visskaļāk kliedz tas, kuram sāp; laimīgie nekliedz, tie tāpat savā nodabā dūdo.
Jā, latvietim jau patīk, ka citam ir slikti, bet ja runā par labo, tad kā dadzis acī.
Jā. Nu bezmazvai depešmodu gribējās nocitēt.
hmm, ko tieši? es jau viņus tā ne īpaši klausos
Words like violence Break the silence Come crashing in Into my little world Painful to me Pierce right through me Can’t you understand Oh my little girl
All I ever wanted All I ever needed Is here in my arms Words are very unnecessary They can only do harm
Vows are spoken To be broken Feelings are intense Words are trivial Pleasures remain So does the pain Words are meaningless And forgettable
All I ever wanted All I ever needed Is here in my arms Words are very unnecessary They can only do harm
Enjoy the silence
aknujā, šito pat es zinu :)
bet tas nav tā, šeit "liriskais varonis" ir biki kretīnisks - nu lai tak beibe runā, ja viņai patīk runāt :P
ak šī ciniskā interpretācija, varbūt viņš visu savu serdi, a tu ;)
baidaas aizbiedeet.. un baidaas, ka noskaudiis :)
| From: | murks |
Date: | 21. Jūnijs 2005 - 00:32 |
---|
| | | (Link) |
|
varētu tā būt, ka ir apmēram kamielis
valoda ir domaata tiem kas viens otru neredz
Es tieši nesen lasīju par šito vienu eseju. Principā man liekas, ka visi varianti ir pareizi. Par valodu runājot, dīvaini, bet man šķiet, ka tieši skumju un nelaimju apzīmēšanā valoda ir pilnīgāk attīstīta. Laimes apzīmējumi bieži liekas banāli un tad jau labāk neteikt neko, jo skaistai sajūtai ir grūti pietiekami sakaistus vārdus atrast.
ja neko nevajag/viss jau ir (viena no 'laimes' interpretācijām), tad valoda nav vajadzīga arī - nav nepieciešams manipulēt ar apkārtējiem. +tas, kurš runā, nevar būt pilnīgi laimīgs, jo to ierobežo valodas nepilnības & ir jāuztraucas par interpretāciju [piekrītu tavam pēdējam teikumam].
nunu. laime nav "viss jau ir", laime ir "viss ir & buus veel mazliet", kaut kaa taa. t.i., ar pieskaarienu naakotnei. un tas, kurš ir laimīgs, ļoti bieži ir laimīgs tāpēc, ka ir saprasts, kas nozīmē - laime arī par to, ka tu vari runāt un neraizēties par valodas nepilnībām un interpretācijām, jo sarunu biedrs tevi uztvers anyway - valoda ir tikai palīglīdzeklis. muldēt ir komfortabli. bet samazinās nepieciešamība "ziņot par savu eksistenci apkārtējai pasaulei", kas ir viena no runāšanas funkcijām.
ai, es nezinu, kas ir laime [atrunas, jā].
| From: | lago |
Date: | 21. Jūnijs 2005 - 19:46 |
---|
| | | (Link) |
|
Iz savas pieredzes - laimi aprakstīt grūtāk... Un, jā, ir mazliet bail to pazaudēt! Šodien biju pie ārsta un pirmoreiz redzēju savu brīnumu! Viņš kustējās. Un tā bija brīnumaina sajūta! Un tas bija neticams mirklis! Un tā ir vēlreiz-vēlreiz atpakaļ tinamā filmiņa!... Nu jā!
Kad ir laimīgs, vārdi daudz nav nepieciešami! (tikpat lielā mērā, kā tad, kad ir skumji...) |
|
|