Jūnijs 16., 2005
| 23:30 - ģitāra Pēdējā laika spēcīgākā iespaida rezultātā sapratu, kāpēc es allaž esmu izturējusies ar aizdomām pret cilvēkiem, kas spēlē ģitāru. Jo parasti viņi skatās nevis uz ģitāru, bet uz klausītāju, parasti viņi sadala uzmanību, parasti viņi rada iespaidu, ka ģitāra ir daļa no viņiem un patiesībā viņi spēlē klausītāju, un tā, protams, ir patīkama un salda sajūta: būt kāda instrumentam, un ļoti gribas ļauties, bet nekad negribas paļauties pavisam, un allaž paliek sajūta, ka tu esi tikai instruments. Bet pirmo reizi mūžā es redzēju praktiski nedalītu uzmanību, cilvēku, kas ir pazudis stīgās, melodijā un ritmā, un nedzird un nejūt neko no tā, kas notiek apkārt. Un jā, šī ir godīga attieksme, attieksme, ko es varu novērtēt un cienīt,
(un jā, es esmu greizsirdīga).
|
Comments:
Nu, nu, nu.. .. man nav ko piebilst, kamēr Tu nesajutīsi, ka darīt to vienai ir mazāk kā divatā :-)
Pēdējā laika spēcīgākā iespaida rezultātā sapratu, kāpēc es allaž esmu izturējusies ar aizdomām pret cilvēkiem, kas spēlē ģitāru. Jo parasti viņi skatās nevis uz ģitāru, bet uz klausītāju, parasti viņi sadala uzmanību, parasti viņi rada iespaidu, ka ģitāra ir daļa no viņiem un patiesībā viņi spēlē klausītāju, ----------------------------- pilnīgi nepiekrītu. kā cilvēks, kurš pats spēlē ģitāru, un ne tikai.
nu..ir rokstaari un ir gjitaaristi (vai vateverinstrumenta speeleetaaji)
greizsirdiiga uz gjitaaru?
kas ir svariigaaks? Pats muuzikas instruments vai cilveeki kas to klausaas?
Atkarīgs no tā, vai tiek spēlēts tādēļ, ka patīk un interesē, vai tādēļ, lai izklaidētu publiku. |
|
|
|
Sviesta Ciba |