Aprīlis 4., 2005
| 22:39
|
Comments:
hm. nu, rakstot it kā nebija šī emocija.
ja man būtu jādefinē emocijas, kas bija rakstīšanas brīdī, tad - dusmas uz sevi. bet pastāsti, ko tu nodomātu, ja noredzētu šito dzejoli sapnī. ja vari.
īstenība - pat ne gluži sapnis. aizpagājušonakt sajustās sajūtas izraisīja kaut kādas asociācijas ar augstāk savirpinātajiem vārdiem tā, ka ap ceturto rindiņu tirpas pārskrēja - cik pazīstami tas izlikās. kaut kāds sasodīts nepiepildījums, nenobeigtība, kurai tomēr piemīt savs šarms, kas spēj valdzināt ar to, it kā ir tik daudz, vienlaikus neesot nemaz. nezinu. vārdi plūst, bet sakars laikam tikai manā galvā:)
oho. tu ļoti precīzi noraksturoji manas izjūtas pirms dienas. nu, apmēram taipatlaikā kā tev. jocīgi. man tikai ir nobeigums. ne tāds.
mans nobeigums arī varēja būt labāks, jo neticu, ka nevienam neredzamas asaras cilvēku pilnā istabā un apziņa, ka kāda nolāpīta roka silda vairāk par citu sirdi ir tas labākais risinājums. bet es vēl maza, man viss tikai priekšā:)
nāksies tevi apbēdināt. lielām bēdas ir gluži tādas pašas. un nobeigums... nu jā. izskatās, ka tas dzejolis ir par "kāpēc tu nāci un mēģināji kaut ko veidot šajā dzīvē, tas, ko tu vēlies, aizlidos prom, un tu tikai sadragāsi un izpostīsi visu, kas šeit ir bijis skaists un mierīgs." un, protams, neapzināta tiekšanās pēc vētras arī tur ir iekšā.
paldies.
kamdēļ paldies?
untevigadījumānesaucieva?
paldies par to, ka palīdzēji atrast vismaz vienu skaidrojumu. un sauc gan, jā.
prātā uzplaiksnīja vismaz četrus gadus veca pagātne, rakstnieku savienība un saldi naivo, dažbrīd neargumentēti depresīvo skolnieku darbu analizēšana. un man nez kāpēc liekas, ka Tu analizēji manu darbu, kurš sen ir zudis kaut kur tālēs nezināmās, bet cik atceros, man pašai tas nepatika, tikai skolotāja uzstāja, ka noteikti jāsūta tam kaut kādam konkursam vai arī kas tas bija. tā varētu būt?:)
mhm, noteikti tā arī bija. tikai diez vai es atceros, ko tu rakstīji. šausmīgi daudz jūsu tur tomēr :)
ak jel, es tak pati atceros to tikai lielos vilcienos, bet īstenībā iespējams to būtu pašai tagad interesanti pārlasīt, ja vien man tas būtu:) ak, mazā pasaule - cibā sanāk atdurties pret nevienu vien zināmu/manītu/atmiņā piefiksētu personu:)
par ko bija? ja proza, tad es varbūt pat atceros. lai arī galvu ķīlā neliktu ;)
proza gan. par pubertāti, kas laikam man tad arī bija diezgan aktuāli:) kjp meitenes dienasgrāmata
khm. neatceros, un droši vien labi, ka tā ;P
ō jā, lai gan tu toreiz teici, ka tev patika (es taču saprotu, ka jums bija jābūt tolerantiem pret hormonu noplosītām dvēselītēm) ;D ja nemaldos, tā arī bija pirmā un pēdējā proza.
nu, ja tu tur biji, tad noteikti k-kas tavā tekstā bija. galu galā žūrijā tak arī es biju un labi zināju, ka būs jārunā. bet vienkārši pieļauju, ka šajā žanrā rakstīts darbs, ko citi atceras pēc četriem gadiem... nujā. :)
| From: | elina |
Date: | 5. Aprīlis 2005 - 00:25 |
---|
| | | (Link) |
|
margrietiņa pati lido. Pa miglu. Un Jāņu rītā. Tā klusi, viegliņām. Un tad margrietiņa esi tu. Tu-jebkurš. |
|
|