Aprīlis 4., 2005
honeybee | 22:39 paradums katru dienu uzrakstīt vismaz pa vienam viduvējam dzejolim - ar nodomu viduvējam, t.i., uzceptam pāris minūšu laikā un bez īpašas "iedvesmas gaidīšanas", noved pie visnotaļ interesantiem rezultātiem. t.i., šie teksti nebūt nav labi vai tamlīdz, bet toties ir līdzīgi sapņiem. ar nelielu piepūli var mēģināt tos iztulkot. un, protams, vēsti tu saproti tikai nākamajā dienā. (nē, vakardienas dzejoli es tomēr neierakstīšu, nokaunējos)
04.04.2005.
sudraba tīklos notvertais augums pārvēršas pīlē un debesīs skrien aļģēm aizaudzis pilsētas laukums tumšzaļā rakstā tās zudusī sien
dzelmē ielaužas negaisa aukas pazīst un valda tās zudusī vien kristāla pilis pārvēršas lauskās salikt tās kopā vairs nespēs neviens
zudusī, kāpēc tu atgriezies dzelmē? nespēsi mūžam tu iemīlēt to tu, kas augusi baltsaules svelmē nezini visu, kas tumsā vien top
zudusī, kāpēc tu ieradies dzelmē? tuvums tavs tikai nemieru dod atgriezies gaišajās debesu velvēs tur, kur vien aklie mājvietu rod
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |