Aprīlis 4., 2005
| 22:39
|
Comments:
kamdēļ paldies?
untevigadījumānesaucieva?
paldies par to, ka palīdzēji atrast vismaz vienu skaidrojumu. un sauc gan, jā.
prātā uzplaiksnīja vismaz četrus gadus veca pagātne, rakstnieku savienība un saldi naivo, dažbrīd neargumentēti depresīvo skolnieku darbu analizēšana. un man nez kāpēc liekas, ka Tu analizēji manu darbu, kurš sen ir zudis kaut kur tālēs nezināmās, bet cik atceros, man pašai tas nepatika, tikai skolotāja uzstāja, ka noteikti jāsūta tam kaut kādam konkursam vai arī kas tas bija. tā varētu būt?:)
mhm, noteikti tā arī bija. tikai diez vai es atceros, ko tu rakstīji. šausmīgi daudz jūsu tur tomēr :)
ak jel, es tak pati atceros to tikai lielos vilcienos, bet īstenībā iespējams to būtu pašai tagad interesanti pārlasīt, ja vien man tas būtu:) ak, mazā pasaule - cibā sanāk atdurties pret nevienu vien zināmu/manītu/atmiņā piefiksētu personu:)
par ko bija? ja proza, tad es varbūt pat atceros. lai arī galvu ķīlā neliktu ;)
proza gan. par pubertāti, kas laikam man tad arī bija diezgan aktuāli:) kjp meitenes dienasgrāmata
khm. neatceros, un droši vien labi, ka tā ;P
ō jā, lai gan tu toreiz teici, ka tev patika (es taču saprotu, ka jums bija jābūt tolerantiem pret hormonu noplosītām dvēselītēm) ;D ja nemaldos, tā arī bija pirmā un pēdējā proza.
nu, ja tu tur biji, tad noteikti k-kas tavā tekstā bija. galu galā žūrijā tak arī es biju un labi zināju, ka būs jārunā. bet vienkārši pieļauju, ka šajā žanrā rakstīts darbs, ko citi atceras pēc četriem gadiem... nujā. :) |
|
|
|
Sviesta Ciba |