šeit nav runa par dziļāka līmeņa kontaktu - tāds vispār izveidojas tikai ar dažiem (tiem, kurus reizēm sauc par "dvēseļu radiniekiem"). runa ir par elementāru kontaktu, kas balstās uz nerakstītu vienošanos par to, kas ir kas - reku, šitā ir maize, nevis citplanētietis, un maize ir paredzēta ēšanai, nevis likšanai uz galvas, un, ja es lieku maizi uz galvas (teiksim, kā Salvadors Dalī), tad es to daru, skaidri apzinoties, ka apmainu vietām maizes un cepures funkcijas.
iespējams, psihisko veselību raksturo tas, ka cilvēks ir spējīgs ne tikai dzīvot savā pasaulē, bet arī izjust citas pasaules, iedomāties sevi tajās. saprašanās būtība vispār ir iekš tam, ka tu iedzīvojies otra cilvēka pasaulē, daļēji redzi to ar viņa acīm, tomēr saglabājot arī savu pasauli. piemēram, tu lieto vārdu "interesanti", es (savā pasaulē) to parasti izsaku kā ironisku vai vēsu tekstu (tipa "interesanti, bet ne vairāk", "interesanti, bet nepareizi"), tomēr esmu spējīga aptvert, ka tu ar vārdu "interesanti" apzīmē kaut ko tādu, kas tevi aizrauj un liek domāt. tad, kad savstarpēji saprotamo vārdu ir pietiekami daudz, cilvēki spēj kontaktēties. ja gandrīz katrs vārds tiek tulkots krasi atšķirīgi no tā, kā tas ir pateikts, tad kontakta nav.
protams, tieši tāpēc cilvēki, kas ir galīgi aizgājuši pa pieskari, mūs biedē (vai vismaz mani): jo mana nespēja iedzīvoties viņa pasaulē liek man domāt, ka varbūt es esmu tā, kas ir jukusi. ja pasaulē būtu tikai divi cilvēki - viens normāls un otrs šizofrēniķis, tad nebūtu iespējams pateikt, kurš ir kurš, precīzāk, abi būtu nonākuši šizofrēniķa pozīcijā. savukārt, ja pasaulē būtu pieci cilvēki, no kuriem trīs nespētu kontaktēties ar pārējiem, bet divi spētu kontaktēties savā starpā, tad šie divi būtu normāli un tie trīs - šizofrēniķi. ja trīs spētu kontaktēties savā starpā un divi-savā, bet abas grupas nebūtu spējīgas saprasties, tad par normāliem būtu jāatzīst visus, bet tos trīs - par "normālākiem" nekā tos divus. un tā tālāk. (tāpēc arī tie sasodītie dzīvās ētikas mācības piekritēji, kas normālam cilvēkam liekas pilnīgi šīzi, būtībā ir normāli, jo savā starpā viņi saprotas. tikai viņu "normalitāte" ir zemāka nekā normālcilvēku normalitāte. tāpēc arī es esmu normāla, lai arī liela daļa cilvēku diez vai saprastu to, ko es šobrīd vervelēju, bet ir daži, kas tomēr saprot (ja pacenšas izlasīt). tāpēc, teiksim, Jānis Steiks (ja esi dzirdējis par tādu burvīgu dzejnieku) savā laikā bija pilnīgi jucis, bet tagad ir tīri normāls vecis, protams, ne pilnīgi normāls, bet tomēr - normāls. tāpēc normāls ir arī Einšteins, kuru saprot tikai daži kadri. Kaut kā tā. (Kā redzi, ļoti aptuvena sistēma, bet "normalitāte" jau pēc definīcijas ietver sevī aptuvenību, jo "normalitāte" ir tieši atkarīga no tā, kāda sabiedrība tiek apskatīta; normāls vikingu laika vikings šodien būtu pilnīgi traks tēviņš, tāpat kā es vikingu sabiedrībā tiktu uzskatīta par absolūti nenormālu būtni.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sasodīti incanta pieeja problēmai. Īsi varētu tekt: jo ar vairāk cilvēkiem esi spējīgs saprasties, jo normālāks esi:) Nja, un varam populāciju sadalīt vairākos savstarpēji saprotošo normālo klāsteros. Tas varētu nostrādāt:)
Pēc šadas sistēmas izriet, ka priekš manis ķīnieši ir gandrīz nenormāli, jo varu ar tiem saprasties tikai diezgan neuzticamā un dažādi interpretējamā zīmju valodā. Mja, tas ir tuvu īstenībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, attiecībā uz ķīniešiem nevajadzētu tomēr sajaukt zināšanu trūkumu (t.i., ķīniešu valodas nepārzināšanu) ar kultūras atšķirībām. Pirmais neko neliecina par mūsu psihiskās veselības problēmām, tikai par neizglītotību (kamēr nespēja iemācīties ķīniešu valodu, nevis vienkārši slinkums/nevēlēšanās jau nozīmētu zināmus psihiskus trūkumus). Kultūras atšķirību neizprašana ir cita lieta - piemēram, es kaut cik saprotu, ko nozīmē, ja ķīniešu grāmatā rakstīts "Tev nepieciešama dzeltenas govs pastāvība", kas liecina par manu spēju kaut cik iedzīvoties viņu kultūrā. Lai arī zināšanas un izpratne ir savstarpēji saistītas, t.i., neiegūstot zināšanas, tu nevari gūt iespēju izprast.

Bet man liekas interesantāka cita nianse: ka 100% psihiski vesels cilvēks (neiespējama radība, bet tas netraucē teoretizēt) būtu spējīgs iejusties jebkurā pasaulē, t.i., arī pilnīga šizofrēniķa pasaulē. Kas nozīmē to, ka viņš būtu spējīgs runāt pat ar cilvēkiem, kas gadiem ir kontaktējušies tikai ar citplanētiešu balsīm savā galvā, un izprast viņus. Protams, pirmā doma - ka šāds cilvēks ātri vien sajuktu prātā. Kādā veidā? Pārāk dziļi ieejot otra cilvēka pasaulē un vairs netiekot no tās ārā (tāpat kā, teiksim, sektanti ieiet kaut kādā savā pasaulē un netiek no tās ārā). Kas perfekti izskaidro to, ka par šizofrēniķiem bieži kļūst visnotaļ izcili cilvēki - jo viņiem piemīt spēja ieiet citā pasaulē, bet pietrūkst spējas tikt no tās ārā un nokļūt atpakaļ normālcilvēku pasaulē. No kā izriet, ka psihiskā veselība faktiski sastāv no diviem komponentiem - pirmkārt, ļoti attīstītas empātijas, un, otrkārt, ļoti spēcīgas psihiskās noturības, kas ļauj staigāt arī pa plānu un lūstošu ledu. - Jā, labs salīdzinājums, cilvēce kā milzīgs ledus gabals, no kura atlūst kaut kādi fragmenti, "ledus kontinenti" - tie ir normālcilvēki, "salas" - nenormālie (jo mazāka saliņa, jo nenormālāks cilvēks), bet psihiski vesels cilvēks ir tāds, kas spēj pārkāpt pāri plaisām, kas šķir vienu ledus gabalu no otra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zināšanu trūkums un kultūru atšķirības ir viens un tas pats, t.i., tāpēc jau ir pamanāma kultūru atšķirība, ka vienas kultūras pārstāvjiem nav zināšanu par otru kultūru. Ja tev ir kaut kādas zināšanas par citu kultūru, tad tu jau savā ziņā esi šīs kultūras pārstāvis. Tomēr piekrītu, ka ir svarīgi izšķirt nezināšanas iemeslus.
Ledus gabali - lielisks salīdzinājums:) Varētu vēl piebilst, ka šo salīdzinājumu, šo modeli var attiecināt uz normālību visai plašā izpratnē, ne tikai saistībā ar psihisko veselību, bet arī attiecībā uz modi, reliģiju, filzofiju vai muzikālo gaumi. Kaut vai ņemsim par piemēru snovbordistus, kas no sākuma tika uzskatīti par trakajiem, bet tagad, kad snovborda piekritēju netrūkt, tie tiek uzskatīti par tikpat normāliem cilvēkiem, kā slēpotāji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var zināt, bet nesaprast. es arī zinu diezgan daudz par Dzīvās Ētikas mācību (savulaik lasīju grāmatiņas un tā), bet tik un tā šī pasaules uztvere man ir pietiekami sveša. vai arī tu, piemēram, pietiekami daudz zini par, teiksim, sātanismu, bet tomēr nevari iztēloties sevi kā tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, būs vien jāpiekrīt:)

(Reply to this) (Parent)