|
Marts 21., 2005
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) honeybee | 19:57
šeit nav runa par dziļāka līmeņa kontaktu - tāds vispār izveidojas tikai ar dažiem (tiem, kurus reizēm sauc par "dvēseļu radiniekiem"). runa ir par elementāru kontaktu, kas balstās uz nerakstītu vienošanos par to, kas ir kas - reku, šitā ir maize, nevis citplanētietis, un maize ir paredzēta ēšanai, nevis likšanai uz galvas, un, ja es lieku maizi uz galvas (teiksim, kā Salvadors Dalī), tad es to daru, skaidri apzinoties, ka apmainu vietām maizes un cepures funkcijas.
iespējams, psihisko veselību raksturo tas, ka cilvēks ir spējīgs ne tikai dzīvot savā pasaulē, bet arī izjust citas pasaules, iedomāties sevi tajās. saprašanās būtība vispār ir iekš tam, ka tu iedzīvojies otra cilvēka pasaulē, daļēji redzi to ar viņa acīm, tomēr saglabājot arī savu pasauli. piemēram, tu lieto vārdu "interesanti", es (savā pasaulē) to parasti izsaku kā ironisku vai vēsu tekstu (tipa "interesanti, bet ne vairāk", "interesanti, bet nepareizi"), tomēr esmu spējīga aptvert, ka tu ar vārdu "interesanti" apzīmē kaut ko tādu, kas tevi aizrauj un liek domāt. tad, kad savstarpēji saprotamo vārdu ir pietiekami daudz, cilvēki spēj kontaktēties. ja gandrīz katrs vārds tiek tulkots krasi atšķirīgi no tā, kā tas ir pateikts, tad kontakta nav.
protams, tieši tāpēc cilvēki, kas ir galīgi aizgājuši pa pieskari, mūs biedē (vai vismaz mani): jo mana nespēja iedzīvoties viņa pasaulē liek man domāt, ka varbūt es esmu tā, kas ir jukusi. ja pasaulē būtu tikai divi cilvēki - viens normāls un otrs šizofrēniķis, tad nebūtu iespējams pateikt, kurš ir kurš, precīzāk, abi būtu nonākuši šizofrēniķa pozīcijā. savukārt, ja pasaulē būtu pieci cilvēki, no kuriem trīs nespētu kontaktēties ar pārējiem, bet divi spētu kontaktēties savā starpā, tad šie divi būtu normāli un tie trīs - šizofrēniķi. ja trīs spētu kontaktēties savā starpā un divi-savā, bet abas grupas nebūtu spējīgas saprasties, tad par normāliem būtu jāatzīst visus, bet tos trīs - par "normālākiem" nekā tos divus. un tā tālāk. (tāpēc arī tie sasodītie dzīvās ētikas mācības piekritēji, kas normālam cilvēkam liekas pilnīgi šīzi, būtībā ir normāli, jo savā starpā viņi saprotas. tikai viņu "normalitāte" ir zemāka nekā normālcilvēku normalitāte. tāpēc arī es esmu normāla, lai arī liela daļa cilvēku diez vai saprastu to, ko es šobrīd vervelēju, bet ir daži, kas tomēr saprot (ja pacenšas izlasīt). tāpēc, teiksim, Jānis Steiks (ja esi dzirdējis par tādu burvīgu dzejnieku) savā laikā bija pilnīgi jucis, bet tagad ir tīri normāls vecis, protams, ne pilnīgi normāls, bet tomēr - normāls. tāpēc normāls ir arī Einšteins, kuru saprot tikai daži kadri. Kaut kā tā. (Kā redzi, ļoti aptuvena sistēma, bet "normalitāte" jau pēc definīcijas ietver sevī aptuvenību, jo "normalitāte" ir tieši atkarīga no tā, kāda sabiedrība tiek apskatīta; normāls vikingu laika vikings šodien būtu pilnīgi traks tēviņš, tāpat kā es vikingu sabiedrībā tiktu uzskatīta par absolūti nenormālu būtni.)
|
Reply
|
|
|