Sasodīti incanta pieeja problēmai. Īsi varētu tekt: jo ar vairāk cilvēkiem esi spējīgs saprasties, jo normālāks esi:) Nja, un varam populāciju sadalīt vairākos savstarpēji saprotošo normālo klāsteros. Tas varētu nostrādāt:)
Pēc šadas sistēmas izriet, ka priekš manis ķīnieši ir gandrīz nenormāli, jo varu ar tiem saprasties tikai diezgan neuzticamā un dažādi interpretējamā zīmju valodā. Mja, tas ir tuvu īstenībai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, attiecībā uz ķīniešiem nevajadzētu tomēr sajaukt zināšanu trūkumu (t.i., ķīniešu valodas nepārzināšanu) ar kultūras atšķirībām. Pirmais neko neliecina par mūsu psihiskās veselības problēmām, tikai par neizglītotību (kamēr nespēja iemācīties ķīniešu valodu, nevis vienkārši slinkums/nevēlēšanās jau nozīmētu zināmus psihiskus trūkumus). Kultūras atšķirību neizprašana ir cita lieta - piemēram, es kaut cik saprotu, ko nozīmē, ja ķīniešu grāmatā rakstīts "Tev nepieciešama dzeltenas govs pastāvība", kas liecina par manu spēju kaut cik iedzīvoties viņu kultūrā. Lai arī zināšanas un izpratne ir savstarpēji saistītas, t.i., neiegūstot zināšanas, tu nevari gūt iespēju izprast.

Bet man liekas interesantāka cita nianse: ka 100% psihiski vesels cilvēks (neiespējama radība, bet tas netraucē teoretizēt) būtu spējīgs iejusties jebkurā pasaulē, t.i., arī pilnīga šizofrēniķa pasaulē. Kas nozīmē to, ka viņš būtu spējīgs runāt pat ar cilvēkiem, kas gadiem ir kontaktējušies tikai ar citplanētiešu balsīm savā galvā, un izprast viņus. Protams, pirmā doma - ka šāds cilvēks ātri vien sajuktu prātā. Kādā veidā? Pārāk dziļi ieejot otra cilvēka pasaulē un vairs netiekot no tās ārā (tāpat kā, teiksim, sektanti ieiet kaut kādā savā pasaulē un netiek no tās ārā). Kas perfekti izskaidro to, ka par šizofrēniķiem bieži kļūst visnotaļ izcili cilvēki - jo viņiem piemīt spēja ieiet citā pasaulē, bet pietrūkst spējas tikt no tās ārā un nokļūt atpakaļ normālcilvēku pasaulē. No kā izriet, ka psihiskā veselība faktiski sastāv no diviem komponentiem - pirmkārt, ļoti attīstītas empātijas, un, otrkārt, ļoti spēcīgas psihiskās noturības, kas ļauj staigāt arī pa plānu un lūstošu ledu. - Jā, labs salīdzinājums, cilvēce kā milzīgs ledus gabals, no kura atlūst kaut kādi fragmenti, "ledus kontinenti" - tie ir normālcilvēki, "salas" - nenormālie (jo mazāka saliņa, jo nenormālāks cilvēks), bet psihiski vesels cilvēks ir tāds, kas spēj pārkāpt pāri plaisām, kas šķir vienu ledus gabalu no otra.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zināšanu trūkums un kultūru atšķirības ir viens un tas pats, t.i., tāpēc jau ir pamanāma kultūru atšķirība, ka vienas kultūras pārstāvjiem nav zināšanu par otru kultūru. Ja tev ir kaut kādas zināšanas par citu kultūru, tad tu jau savā ziņā esi šīs kultūras pārstāvis. Tomēr piekrītu, ka ir svarīgi izšķirt nezināšanas iemeslus.
Ledus gabali - lielisks salīdzinājums:) Varētu vēl piebilst, ka šo salīdzinājumu, šo modeli var attiecināt uz normālību visai plašā izpratnē, ne tikai saistībā ar psihisko veselību, bet arī attiecībā uz modi, reliģiju, filzofiju vai muzikālo gaumi. Kaut vai ņemsim par piemēru snovbordistus, kas no sākuma tika uzskatīti par trakajiem, bet tagad, kad snovborda piekritēju netrūkt, tie tiek uzskatīti par tikpat normāliem cilvēkiem, kā slēpotāji.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

var zināt, bet nesaprast. es arī zinu diezgan daudz par Dzīvās Ētikas mācību (savulaik lasīju grāmatiņas un tā), bet tik un tā šī pasaules uztvere man ir pietiekami sveša. vai arī tu, piemēram, pietiekami daudz zini par, teiksim, sātanismu, bet tomēr nevari iztēloties sevi kā tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, būs vien jāpiekrīt:)

(Reply to this) (Parent)