Manas prāta spējas līdz šim arī mani nav pievīlušas.

Es neuzskatu, ka es akli sekoju kādiem sabiedrības izvirzītiem ideāliem - "sabiedrība", t.i. - apkārtējie, jau tagad domā, ka esmu aizgājis par tālu.
Bet tas gluži vienkārši atbilst manam priekšstatam par to, kādām jābūt cilvēku savstarpējām attiecībām - balstītām uz manis iepriekš minētajām lietām/emocijām. Nevis sāncensību, liekulību, nomelnošanu...
Pats sev esmu uzlicis pienākumu tāds būt.

(Reply to this) (Parent)