Es tieši runāju par gadījumiem, kad cilvēki akli seko kkādām normām, īsti neizprotot, kam tās ir paredzētas, aizbildinoties: "Tā vajag un viss!" Un vēl mani pārsteidz tas, kā cilvēki var te dirst par to, ko vajag un ko nevajag darīt, tajā paša laikā reālajā dzīvē apzināti vai neapzināti darot pilnīgi pretējo.

Vispār, es pēc tā, kā cilvēks tiek galā ar manu uzbrukumu, spriežu par konkrētā indivīda prāta spējām un vai ir vērts veidot tālāku kontaktu. Un zini - līdz šim nav pievīlis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manas prāta spējas līdz šim arī mani nav pievīlušas.

Es neuzskatu, ka es akli sekoju kādiem sabiedrības izvirzītiem ideāliem - "sabiedrība", t.i. - apkārtējie, jau tagad domā, ka esmu aizgājis par tālu.
Bet tas gluži vienkārši atbilst manam priekšstatam par to, kādām jābūt cilvēku savstarpējām attiecībām - balstītām uz manis iepriekš minētajām lietām/emocijām. Nevis sāncensību, liekulību, nomelnošanu...
Pats sev esmu uzlicis pienākumu tāds būt.

(Reply to this) (Parent)