nu, par laimi, man negadās pieradināt cilvēkus, vismaz ne tik ļoti, lai tas sagādātu tādas sāpes (es tā ceru). un, ja kāds tā dara ar mani, sk. manu ierakstu par ētikas kodeksu. plus - nu nenosprāgšu jau.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pat ne par TĀDĀm sāpēm manuprāt jāuzņemas atbildība. pat ne par TIK ciečām attiecībām. bet par jebkurām. brīdī kad izwēlas kaut kāda(jebkāda)weida attiecības dibināt ir jāuzņemas warbūtējā atbildība par sawām darbībām to sekām wārdiem ... un šīs iekšēji definētās warbūtējās atbildības izmēri arī nosaka to cik tuws cilwēks kļūst. respektīwi - draugu raxturo pat ne darbu daudzums ko wiņš IR weicis bet wiņa gatawība kaut ko darīt un gatawība uzņemties atbildību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, nē. vienā brīdī tas kļūst pārāk smagi - abām pusēm. aiziešana tomēr ir neizbēgama, un sāpes tāpat. un jā, es labāk pieņemu to, ka mans draugs ir patiess un mani nodod, nekā to, ka draugs hvz cik ilgi melo un izliekas, ka tāds ir, lai arī patiesībā viss sen jau ir beidzies.

(Reply to this) (Parent)